"Tas ir pārsteidzoši!" Zinātnieki pūlas atrisināt vienu no kristietības galvenajām mīklām

Pagānu dievu tempļi, teātri, forumi un... kristīgā baznīca. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka Kristus reliģija mūsdienu Turcijas dienvidrietumos nostiprinājās visai vēlu, it īpaši antīkajos zinātnes centros. Kaunosas pilsēta bija viens no tādiem centriem.

Taču turku arheologi pēc gadu desmitiem ilgiem izrakumiem atraduši baznīcu. Tai līdzās – II gadsimtā būvētas administratīvas ēkas.

"Atrastā kristiešu bazilika bija milzīga: 98 metrus gara, 22 metrus plata. Darbu laikā uzdūrāmies garīdznieka kapenēm. Tās no kvalitatīviem materiāliem būvējuši īsti sava darba meistari," intervijā aģentūrai Anadolu pastāstīja pētījumu vadītājs Ufuks Čertoks.

Baznīca nostāvējusi vairākus gadsimtus. Aptuveni VIII gadsimtā tā sagruva zemestrīcē. Tā gulēja gruvešos līdz ar visu reiz plaši pazīstamo pilsētu.

Pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, kad īsti dievnams tapis. Zinātnieki pieļāva, ka tas noticis 300. gadu sākumā, un piesardzīgi stāsta, ka tā ir "senākā baznīca Mazāzijā". Iespējams, pat visā pasaulē.

Vēl aizvien nav zināms, kad īsti sāka būvēt baznīcas. Pirmajos gadu desmitos jaunās reliģijas sekotāji veica dievkalpojumus mājās. Aptuveni II gadsimtā dažas kopienas, saskaņā ar izplatīto versiju, pulcējās katakombās vai alās. Kristietība taču nebija legāla reliģija Romas impērijā – tās sekotājus periodiski vajāja.

Tāpēc kulta ēku masveida būvdarbi sākās pēc 313. gada, kad imperators Konstantins pasludināja ticības brīvību. Agrāk kristieši būvēja lūgšanu namus: piemēram, starpposmos starp imperatora Diokletiāna rīkotajām vajāšanām, uzcēla Romā vairākus desmitus baznīcu. No tām gan neviena nav saglabājusies. Mūsdienās patiešām senu baznīcu ir ļoti maz. Vairākas senas bazilikas atrastas Itālijā, Marsarka klosteris Sīrijā, sv. Anānija baznīcas Damaskā un Kristus dzimšanas baznīca Betlēmē. Pie tām pieder arī katedrāles Ečmiadzinā (Armēnija) un Trīrā (Vācija). Dievkalpojumi tajās notiek vēl aizvien.

Ar sagrautajām baznīcām skaidrības ir vēl mazāk. Pētnieki periodiski atrod kristiešu lūgšanu namu atliekas, kas pretendē uz senāko dievnamu titulu.

2002. gadā zinātnieku grupa no ASV, Kanādas un Eiropas sāka izrakumus Akabas ostā Sarkanās jūras krastā. Senlaikos tas bija liels centrs, kurā ritēja tirdzniecība starp Romas impēriju, Indiju un Āfrikas valstīm.

Pētnieki noskaidroja, ka tur bijusi visai liela un bagāta kristiešu kopiena. Ticīgie uzbūvēja baznīcu, kuras platība sasniedza apmēram 416 kvadrātmetrus.

Analīze parādīja: kulta ēka būvēta apmēram 300. g.m.ē. Arheologi paziņoja, ka tā ir senākā baznīca pasaulē.

Tomēr viss vēl nav droši zināms. Lieta tāda, ka tolaik kristieši tika vajāti īpaši cietsirdīgi, bet tādu konstrukciju nebija iespējams uzbūvēt paslepus. Tāpēc vairāki speciālisti uzskata, ka tā būvēta vēlāk.

Vēl viens pretendents atrasts Krievijā. Pirms dažiem gadiem izrakumos senajā Narinkala cietoksnī Derbentā zinātnieki atrada neparastu objektu – 12 metrus augstu ēku, gandrīz pilnībā paslēptu pazemē. To vainagoja pussagrauts kupols.

Vispirms zinātnieki pieļāva, ka ēka, iespējams, tapusi kā pazemes ūdenskrātuve. Taču tālākie pētījumi apliecināja, - tā bija baznīca.

"V gadsimtā ēka par astoņiem ar pusi metriem pacēlās virs zemes. Ja tā būtu celta kā ūdenskrātuve, ūdens spiediens būtu sagrāvis sienas, pie tam slāņos pirms XVII gadsimta nav nekādu ūdensvadņu pēdu," pastāstīja vēsturnieks un arheologs Aleksandrs Kudrjavcevs.

Kaukāza speciālists atzīmēja, ka ēka orientēta pa debespusēm, un tas ūdenskrātuvei noteikti nav vajadzīgs, turklāt tai piešķirta krusta forma, tātad tā līdzinās kristiešu baznīcām.

"VII gadsimtā arābi varēja izmantot baznīcu kā palīgēku, - paskaidroja zinātnieks. – Gadu gaitā sagruva kupols un daļa sienu, ēka kļuva nederīga. XVII gadsimta sākumā to pārbūvēja, izbūvēja ūdens padevi, un kopš tā laika celtne kalpoja kā ūdenskrātuve."

Daudz grūtāk ir datēt celtni. Daži speciālisti uzskata, ka tā tapusi III gadsimtā. Loģiski: aiz Romas impērijas robežām kristieši jutās brīvāk. Tādā gadījumā baznīcu Derbentā varētu atzīt par senāko pasaulē.

Toreiz, III gadsimtā mūsdienu Dagestānas zemes piederēja Persijas valstībai – Sasanīdiem. Tas bija Romas impērijas galvenais sāncensis. Lielvalstis cīnījās par galvenajām pilsētām Tuvajos Austrumos uz tirdzniecības ceļiem.

Viena no tām bija Dura-Eiroposa, pilsēta Eifratas upes krastos, mūsdienu Sīrijas teritorijā. Speciālisti to izpētījuši detalizēti – no 1920. gada līdz pat kara sākumam 2011. gadā. Viņi stāsta, ka caur pilsētu ik dienas gājuši desmitiem tūkstošu tirgotāju no visām kontinenta malām. Gruvešos nelielā attālumā vienu no otras arheologi atraduši dažādu reliģiju tempļus. Te ir gan pagānu upuru vietas, gan sinagoga, gan arī kristiešu svētnīca. Tā atradās vienā no dzīvojamajām mājām, pārbūvēta reliģisku ceremoniju vajadzībām. Centrā – atriums – pagalmiņš, uz kuru ved iekšējās telpas. Ēkas ziemeļrietumu daļā bija baseins, ko izmantoja kristīšanai. Sienas apgleznotas ar kristiešu simboliem, Kristus un apustuļa Pētera attēliem.

Arheologi uzskata, ka kulta ēka būvēta aptuveni 232. gadā. Patlaban baznīcu dēvē par vecāko pasaulē, tomēr zinātnieki ir pārliecināti: vicvecākās kristīgās ēkas vēl gaida arheologus.