RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Krievijas uzbrukums Ukrainai būšot uzbrukums visām demokrātiskajām valstīm, arī Igaunijai – tā Vašingtonā paziņoja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācijas vadītājs Marko Mikhelsons, lūdzot amerikāņu tālāku militāru palīdzību Baltijas valstīm iepriekšējā apjomā, stāsta Alans Hantsoms portālā Sputnik Meedia.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija vizītes laikā ASV tikās ar veselu virkni kongresmeņu un senatoru, kā arī Valsts departamenta pārstāvjiem. Igauņu deputātu pārrunu galvenā tēma bija tā saucamās "Baltijas drošības iniciatīvas" budžeta pakotne, proti, ASV militārā palīdzība Baltijas valstīm.
"Do’ naudu, do’ šu’ naudu!"
Marko Milhelsons, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, pastāstīja, ka vizītes laiks izraudzīts ļoti veiksmīgi: patlaban ASV Senāts un Pārstāvju palāta apspriež aizsardzības budžetu nākamajam gadam. Tajā iekļauti arī izdevumi Baltijas valstu aizsardzībai.
ASV Senāta Bruņoto spēku komisijas loceklis Kecins Krāmers (no kreisās) un Marko Mihkelsons
Viņš pauda cerību, ka tie vismaz saglabāsies agrākajā līmenī, un uzsvēra: amerikāņu militārās palīdzības pieaugums palīdzēs aizpildīt svarīgākos trūkumus Baltijas valstu aizsardzības plānošanā. Pēc viņa domām, tādas cerības ir pamatotas, ņemot vērā "pēdējos notikumus Ukrainas pierobežas reģionos".
"Patlaban ir ļoti svarīgi demonstrēt NATO sabiedroto vienotību – mēs stāvam aiz Ukrainas un esam gatavi palīdzēt tai ar reālām aizsardzības iespējām," apgalvoja Mikhelsons.
Es ar’, es tak ar’ visu laiku to saku!
Mikhelsonam piekrīt arī Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis Indreks Sārs – viņš ir pārliecināts, ka "satraucošie notikumi drošības jomā" Baltijas reģionā rada bažas arī Igaunijas pašam svarīgākajam sabiedrotajam – ASV.
"Pārrunas apstiprināja, ka esam vienisprātis, ka amerikāņi saprot, cik svarīga ir militārā palīdzība Igaunijai un citām Baltijas valstīm," politiķis stāstīja.
Tomēr pašu Sāru satrauc jautājums arī par to, kā nākamgad nosvinēt ASV un Baltijas valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas simto gadadienu.
ANO bez Juferevas-Skuratovski nekādi nevar iztikt
Divu citu Rīgikogu komisijas delegācijas locekļu – centristes Marijas Juferevas-Skurativski un rusofobās partijas Isamaa ("Tēvzeme") pārstāvja Raivo Tamma viedoklis parlamenta preses dienesta atskaitē nav atspoguļoti. Varbūt autori nav uzskatījuši, ka tiem ir nozīme, varbūt paši deputāti, kopā ar Mikhelsonu pavizinājušies pa ASV, nepaspēja vai nespēja to formulēt.
Arī viņu oficiālajās lapās sociālajos tīklos nekas nav minēts. Komisku teleseriālu bijušais aktieris Tamms vienkārši pārpublicēja Mikhelsona forogrāfijas, bet Jufereva-Skuratovski pastāstīja, kā uz Igaunijas nodokļu maksātāju rēķina Ņujorkā ar ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāju Abdullu Šahidu apsprieda koronavīrusu, vakcinēšanu, dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm, klimatu un citus svarīgus jautājumus.
Amerikāņiem pašlaik nav daļas par Igauniju
Daži igauņu politiķi "sabiedroto" attiecības ar ASV vērtē aukstasinīgāk un nelolo veltas cerības uz amerikāņu palīdzību, ja "kaut kas gadīsies".
Piemēram, Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) un parlamenta deputāts Marts Helme ir pārliecināts: valsts drošība un neatkarība jaunajos apstākļos vairs nav Vašingtonas prioritāte.
Pēc viņa domām, amerikāņu vājumu visspilgtāk apliecina fakts, ka "Afganistānas marionešu valdība, kas sēdēja uz okupācijas spēku durkļiem, sabruka kā nožēlojams kāršu namiņš".
Ar kādu ātrumu muks Mikhelsons, sākoties karam ar Krieviju
Igauņu rakstnieks, uzņēmējs un politiķis Harijs Raudvēre uzskata par atklātiem meliem Mikhelsona apgalvojumus par to, ka Krievija it kā esot savilkusi spēkus pie Ukrainas robežas, lai drīz sāktu uzbrukumu.
"Lasi tādus izteikumus un nevari ne nobrīnīties, - paskat, kā Dievs dažiem devis talantu izgrūst no sevis verbālas sūdu straumes. Es vēl saprastu, ja to pamatā būtu kaut kādi fakti, bet tie taču ir atklāti un nekaunīgi meli," viņš piezīmēja.
Raudvēre atgādināja, kā ukraiņi, pārkāpjot Minskas protokolus, sagrāba apdzīvotu vietu neitrālajā teritorijā pie robežas ar Doņeckas tautas republikas pozīcijām, saņēma tā iedzīvotājus ķīlniekos un sāka mocīt.
"Kādas muļķības viņš klāsta par to, ka Igaunijai vajagot būt aktīvai Krievijas un Ukrainas konfliktā partnerībā ar saviem sabiedrotajiem, jo Krievija it kā graujot drošības sistēmu? Kāds mums ar to vispār sakars? Interesanti zināt, kādā ātrumā šis "biedrs" nesīsies prom no Igaunijas, ja krievi virzīs savus karaspēkus pret mūsu robežām?" viņš pavaicāja.