Kas iekļauts minimālajā patēriņa grozā?

RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Labklājības ministrija paskaidroja, ka mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets (MRI budžets) sastāv no divām daļām – produktu groza un nepārtikas preču kategorijām. Grozā iekļauti produkti, mājokļa izdevumi, saimniecības preces, apģērbs, kultūras pasākumi un citas vajadzības.

Bez kā, varasvīru ieskatā, iedzīvotāji var iztikt? Par to mēģināja tikt skaidrībā portāls Ventspilnieks.lv, stāsta Bb.lv.

Tajā neietilpst alkohols, cigaretes un ārvalstu ceļojumi - bez tā varot iztikt. Turklāt, kā iepriekš skaidroja ministrija, MRI budžeta izstrādē tikusi iesaistīta arī sabiedrība – cilvēki, kuri raksturoja savas ģimenes situāciju, stāstot gan par saviem faktiskajiem izdevumiem dažādām vajadzībām, gan vēlmēm atbilstoši viņu izpratnei par pieņemamu dzīves līmeni.

Vēlamie izdevumi ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā dzīvesvieta – Rīga, cita pilsēta vai lauki, tāpat arī no cilvēku skaita mājsaimniecībā un viņu vecuma – proti, vai ģimenē aug arī bērni. Tātad, cik īsti mājsaimniecībai vajag naudas mēnesī, lai izdzīvotu?

Pētnieki lēš, ka Rīgā mājsaimniecība, kurā ir viens pieaugušais, var iztikt ar 423,27 eiro mēnesī; viena seniora mājsaimniecībai iztikai pietiek ar 416,12 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1237,78 eiro.

Citās pilsētās, arī Ventspilī, vienam pieaugušajam mēnesī nepieciešami 398,17 eiro, vienam senioram – 388,37 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1216,97 eiro.

Laukos viena pieaugušā iztikas minimums ir 381,42 eiro; senioram – 362,41 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 1257, 37 eiro.

Pētnieki uzsvēra: cipari nenosaka, cik vajadzīgs, lai izdzīvotu, bet gan, kāda summa vajadzīga, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi, bez papildu greznībām. Pētījuma autori norādīja, ka laukos izdevumi ir augstāki galvenokārt transporta izdevumu dēļ – laukos personīgais transports ir nepieciešamība, savukārt Rīgā tā drīzāk ir greznība.

Labklājības ministrijas vietnē publicētajā prezentācijā norādīts, ka pārtikas groza saturu izstrādājuši uztura speciālisti, analizējot citu valstu pieredzi, uzturvielu rekomendācijas un pārtikas patēriņu. Savukārt cenas aprēķinātas atbilstoši CSP publicētajām mazumtirdzniecības cenām.

"Ieteicamie uzturvielu daudzumi tiek grupēti pa vecuma un dzimuma grupām, un tiek noteikti tādi, kas nodrošina pamatu konkrētās vecuma un dzimuma grupas organisma pamatfunkciju nodrošināšanai kopā ar ikdienas aktivitātēm," apliecina prezentācijas autori.

Pārtikas groza produktu grupā iekļauti:

– graudaugi (rudzu rupjmaize, graudu/sēklu maize, vārīti griķi, pilngraudu makaroni, auzu pārslas, kartupeļi, baltie rīsi, mieži, grūbas, kviešu pilngraudu milti);

– augļi (āboli, bumbieri, banāni, citrusaugļi, ogas);

– dārzeņi (lapu salāti, tomāti, gurķi, paprika, kāposti, burkāni vai kāļi/kolrābji/redīsi, ķirbji vai kabači/cukini, bietes, sīpoli, lociņi un dilles);

– gaļa, zivis, pākšaugi (vistas gaļa, cūkgaļa, zivis, olas, pupas, zirņi, lēcas, rieksti un sēklas);

– produkti ēdienu pagatavošanai (cukurs, medus, ievārījums, augu eļļa, sviests, žāvēti augļi, sāls, garšvielas);

– dzērieni (tēja, kafija, kakao).

Speciālisti pacentušies: izstrādātas pat uztura kartes 7 dienām, katrā iekļautas 3 pamatmaltītes un 2 uzkodu reizes. Projekta autori stāsta: "Uztura kartes veidotas rekomendējoši, pieļaujot iespēju vienu produktu aizstāt ar citu līdzīgu, kā arī mainot ēdienreizes vietām vai apvienojot tās atbilstoši indivīda vajadzībām."

Minēsim vienu uztura karti:

– brokastis: griķu pārslu biezputra ar grauzdētām sēklām;

– uzkodas: ābols, žāvēti augļi;

– pusdienas: griķi ar maltās gaļas mērci, biešu salāti;

– uzkodas: biezpiena plācenīši ar ogām;

– vakariņas: dārzeņu sautējums ar pupiņām un grūbām, gurķu salāti, rudzu rupjmaize, kefīrs.

Sīki aprakstīti maltītes pagatavošanai nepieciešamie produkti, to svars un kaloriju skaits, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti un šķiedrvielas. Piemēram, jau minētajiem griķiem ar maltās gaļas mērci paredzēti 250 grami vārītu griķu, 80 grami maltas cūkgaļas, 20 grami sīpolu un 60 grami piena…

Piedevām sniegta pārtikas groza vērtība mēnesī dažādām vecuma grupām:

– 2 līdz 6 gadus veciem bērniem – 75,22 eiro;

– 7 līdz 14 gadus veciem bērniem – 121,65 eiro;

– 15 līdz 18 gadus veciem pusaudžiem – 154,46 eiro;

– pieaugušajiem – 151,80 eiro;

– senioriem – 141,67 eiro.

Runājot par iztikas groza "nepārtikas daļu" daudziem var ataust atmiņā amizantais preču klāsts un to lietošanas termiņi no 90. gados aprēķinātā iztikas minimuma groza. Ja kāds neatminas, atgādināsim – "uztura grozs" paredzēja, ka mēteli var pirkt reizi septiņos gados, vējjaku – reizi četros gados, bikses – reizi divos gados, bet džemperi, jaku vai cimdu pāri nedrīkstēja novalkāt ātrāk kā divos gados. Gada laikā vienam indivīdam pienācās arī četras apakšbikses, divi zeķu pāri, trīs zeķbikses u.tml.

Tāda dalījuma jaunajā iztikas minimuma grozā nav. Nepārtikas preces un pakalpojumi aprēķināti, balstoties uz aptaujas datiem, turklāt aptaujātas mājsaimniecības no trim zemākajām ienākumu kvintilēm. Sadaļā iekļautas visas izdevumu kategorijas, izņemot alkoholu, tabaku, azartspēles un ārzemju ceļojumus, bez kuriem cilvēks, ja tā labi padomā, var arī iztikt.

Nepārtikas preču daļā vērtības noteikšanai ņemti vērā gan mājsaimniecību izdevumi, kā, piemēram, īre un komunālie pakalpojumi, mājokļa remonts, mēbeļu un mājsaimniecības ierīču, tāpat arī personiskā transporta uzturēšana; bērnudārza, pamata un vidējās izglītības pakalpojumi, mācību maksa augstskolā, dažādi kursi un pulciņi, kultūra un sports, grāmatu, datoru un to aprīkojumu iegāde, hobiji u.tml, gan arī individuālie izdevumi. To starpā iekļautas tādas pozīcijas kā mobilā telefona iegāde un rēķina apmaksa, apģērbs, apavi, skaistumkopšanas pakalpojumi, zobārsta pakalpojumi, medikamenti, juvelierizstrādājumi u.tml.

Ar jauno minimālā pārtikas groza prezentāciju var iepazīties portālā Ventspilnieks.lv.

Pētnieki skaidro, ka konkrētie cipari nenosaka, cik vajadzīgs izdzīvošanai, bet gan, kāda summa vajadzīga pilnvērtīgai dzīvei bez papildu greznībām. Savukārt LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāve Elīna Celmiņa skaidroja, ka jaunais rādītājs ļauj salīdzināt Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādu dzīves līmeni, kādu sabiedrība uzskata par pieņemamu. Aprēķini palīdzēšot sociālās politikas plānošanā un tikšot izmantoti arī esošo pabalstu adekvātuma izvērtēšanai.

Pētījumu veica SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un pētījumu centrs “SKDS” sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR”