RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Nevienai no Baltijas republikām nav perspektīvu bez kolektīvo Rietumu un NATO finansējuma, ekonomista Mihaila Hazina viedokli publicēja portāls "Ekonomika segodņa".
Eksperts atbildēja uz jautājumu, vai Baltijas reģionam draud krīze, tikpat liela kā 90. gados pārdzīvotā.
"Es patiešām nesaprotu, kā tur kaut kas ir iespējams. Tur ir ārkārtīgi liela depopulācija, tur nav jauniešu, tur ir neiespējami kaut ko attīstīt. Agrāk, PSRS laikā tur bija rūpniecība, bet tagad tās nav, tās nav kā tādas. Šī iemesla dēļ jautājums ir tikai par to, vai viņus baro vai nebaro. Tagad viņus baro NATO, un neviens cits. Ja tā nebūs, tur klāsies slikti," paskaidroja Hazins.
Ekonomists norādīja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav perspektīvu, jo to relatīvā labklājība ir tieši atkarīga no attīstītāku valstu dotācijām, kas var pārtrūkt globālās krīzes fonā. Tāpēc no Baltijas nākotnes viedokļa daudz svarīgāks ir vadošo rietumvalstu, it īpaši - ASV ekonomikas stāvoklis, norādīja Hazins.
Viņš pievērsa uzmanību ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela paziņojumam, kurā viņš atzina ASV ekonomikā valdošās krīzes sistēmisko raksturu un koronavīrusa jauno paveidu būtisko ietekmi uz inflāciju. Krīze ASV negrozāmi ietekmēs amerikāņu satelītu finansējumu, taču galvenokārt trāpīs tādām valstīm kā Baltijas republikas, kas nespēj patstāvīgi segt savu ekonomiku vajadzības, brīdināja Hazins.
Pandēmija ārkārtīgi negatīvi ietekmējusi Baltijas valstu visnotaļ pieticīgo ekonomiku. Vesela virkne budžetu veidojošo nozaru, ieskaitot viesmīlības industriju un tranzīta sfēru, pūlas atgūties no izolācijas un karantīnu sekām. Piemēram, pēc Swedbank analītiķa vērtējuma, aktivitāte gaisa transporta, izmitināšanas un tūrisma biroju jomās rudenī valstī bija apmēram par 40% zemāka nekā pirms krīzes, bet sabiedriskās ēdināšanas jomā – apmēram par 20% zemāka. Nākamā kada budžets valstī pieņemts ar deficītu, kas gandrīz sasniedz divus miljardus eiro.