RĪGA, 1. decembris — Sputnik. Apsargi Latvijā pēkšņi kļuvuši par epidemioloģiskās drošības aizsargiem, turklāt nozarē ir nopietns personāla trūkums, vēsta LSM.lv.
Saskaņā ar valdības lēmumu no 15. novembra tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, strādā "zaļajā režīmā" – lai tajos iekļūtu, jāuzrāda QR-kods un personu apliecinošs dokuments. Pirmās nepieciešamības preces var iegādāties arī mazajos veikalos, kas strādā "sarkanajā režīmā", taču nereti tirdzniecības centrā atrodas vienīgais bankomāts, pasta nodaļa vai aptieka.
Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" pie ieejas notiek QR koda pārbaude. Daži, īpaši vecākā gadagājuma ļaudis, dokumenta vietā uzrāda pases kopiju. Viņus veikalā neielaiž.
Pārbaudot QR kodu, apmeklētāji personu apliecinoša dokumenta vietā bieži uzrāda autovadītāja tiesības vai pases kopiju. Apsargs šos cilvēkus veikalā neielaiž un tāpēc bieži izceļas konflikti.
"Citos veikalos viņus ielaiž ar autovadītāja apliecību, bet mēs esam vainīgi, pret mums ir pretenzijas," saka apsargs Edgars Pauliņš.
Apsardzes kompāniju vadība cenšas biežāk mainīt darbiniekus QR kodu pārbaudei, jo cilvēki ātri izdeg pastāvīgo konfliktu dēļ.
"Daudzos gadījumos mūsu darbiniekiem jāklausās ir viss, ko apmeklētāji domā par šo situāciju. Un tas nav tik vienkārši," skaidro apsardzes kompānijas "Grifs AG" valdes loceklis Ainars Bundulis.
Patlaban nozare izjūt asu kadru deficītu, jo epidemioloģiskās kontroles dēļ gandrīz visos "zaļās zonas" tirdzniecības punktos pieprasījums pēc apsargiem ir pieaudzis.
"Pirmkārt, trūkst personāla, lai pildītu pienākumus – mēs ļaujam darbiniekiem strādāt papildus darba stundas, kas tiek apmaksātas divkārši un mums tas ir dārgi," sūdzējās Bundulis.
Pēc Apsardzes firmu asociācijas datiem, šobrīd nozarē trūkst 10-20% no vajadzīgā personāla. Problēmu varētu atrisināt ārvalstu darbaspēks, taču tam neesot valsts atbalsta.
"Celtnieks var atvest darbinieku no citas valsts, bet apsardzes firma nevar, jo likums paredz, ka apsargam jārunā latviešu valodā. Mums ir tikai atsevišķas pozīcijas, kurām var piesaistīt šādus darbiniekus, bet tas ir minimāls apjoms. Piemēram, operatīvās pults vadība," skaidro Latvijas Drošības asociācijas valdes loceklis Arnis Vērzemnieks.
Tāpat par apsargu nevar pieņemt visus pēc kārtas. Pretendentam nepieciešams apsarga sertifikāts, pat ja viņš vienkārši skenēs QR kodu.