RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Rietumvalstis pat nekautrējas par to runāt – informācija par to, kas un kādas summas iegulda antibaltkrievijas projektā, atrodama atklātos avotos, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova pēc nesenā "dīvainā pasākuma" Vīnē, kurā ES valstu pārstāvji apspriedās ar pašpasludināto "prezidenti" Svetlanu Tihanovsku par to, kā viņiem iekārtot Baltkrieviju, stāsta Sputnik Meedia.
Atkal lien svešās darīšanās
"Tā saucamā starptautiskā konference Baltkrievijas jautājumā, ko organizēja Austrija, institucionalizēja iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās. Nav ne mazāko šaubu – ārvalstis iecerējušas palīdzēt baltkrieviem nevis ar investīcijām, bet gan situācijas sakaitēšanu no iekšienes," viņa konstatēja savā kanālā Telegram.
Diplomāte pievērsa uzmanību tam, ka uz tikšanos nebija uzaicināti žurnālisti, toties "pilnā sparā bungoja" "baltkrievu trimdas opozīcijas" kanāls Telegram.
"Dalībnieku iecere ir viegli saskatāma – pārliecināt baltkrievu, ka taisnība esot vecajai gudrībai – "ārzemes viņiem palīdzēs". Un pie viena kārtējo reizi parādīt, ka nav žēl naudas priekš demokrātijas. Tie taču nav 3 tūkstoši migrantu pie robežas, kuru likteņa izlemšanai nav izdevies atrast ne pušplēstu eiro," viņa piebilda.
Kādu naudu dod baltkrievu "opozīcijai"
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve minēja vien dažus konkrētus piemērus, kas atspoguļo naudas piešķiršanu "antibaltkrievijas projektam" – informācija par tiem pieejama atklātos avotos.
"Viņš gan neprecizēja, kam tieši no tautas šī nauda tiks pārskaitīta. Diezin vai tiem, kuri ik dienas strādā rūpnīcās. Tiem izdalīs sankcijas. Un Eiropas Savienība to neslēpj. Jo gandrīz 4 miljonus Brisele gatava tūlīt atdot "politisko represiju upuru" un neatkarīgo mediju atbalstam," atzīmēja Marija Zaharova.
Vācija plāno piešķirt 21 miljonu eiro "pilsoniskās sabiedrības attīstībai". Sen jau zināms, kāda Berlīnē ir izpratne par "pilsonisko sabiedrību". Ko tai pieskaitīt, protams, arī nelems baltkrievi, ironizēja diplomāte.
Lielāko naudu "opozīcijai" nežēlo kaimiņu Polijā. Fonds "Baltkrievijas nams Varšavā", ko dēvē par "alternatīvo vēstniecību", poļiem izmaksā 13 miljonus dolāru gadā. Pie tam valsts plāno piešķirt 13 miljonus eiro valsts programmai "Solidaritāte ar Baltkrieviju", 5 miljonus eiro – gandrīz 2 tūkstošu studentu un pasniedzēju atbalstam un iekārtošanai darbā.
"Nav piemirsta arī propaganda – 11 miljonus eiro poļi regulāri maksā no savas kabatas telekanāla "Belsat" un citu "neatkarīgo" mediju attīstībai," piebilda Zaharova.
Viņa atgādināja, ka vērā ņemamas summas tērē arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Latvija un Igaunija.
"Skaidrs, ka tas viss ir tikai maza daļa no līdzekļiem "patriotu"uzturēšanai. Nav nekādu šaubu, ka ārvalstis gatavojas palīdzēt baltkrievu tautai ar tradicionālām metodēm: nevis ar investīcijām ekonomikā, bet gan šūpojot situāciju no iekšienes. Tādu palīdzības metodi mēs zinām. Atceramies," rezumēja Krievijas ĀM pārstāve.
"Prezidente" trimdā
Iepriekš vēstīts, ka nesen Lietuvas parlamenta deputāts asi kritizēja Baltkrievijas bijušo prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kura jau vairāk nekā gadu dzīvo Lietuvā. Seima loceklis no Lietuvas reģionu frakcijas Remiģijs Žemaitaitis bija sašutis par to, ka viens gads "vieses" uzturēšanai izmaksājis viņa valstij un nodokļu maksātājiem 400 tūkstošus eiro, bet viņa pa šo laiku nav iemācījusies pat sasveicināties lietuviešu valodā.
"Neesmu redzējis tādu kaunu, tādu pazemojumu Lietuvai. Gadu dzīvo Lietuvā, ēd par mūsu naudu, ir drošībā par mūsu naudu, mēs par visu maksājam, bet tā dāma pat nespēj pateikt: "Labvakar, Lietuva!!! Paldies par to, ko esat darījuši manā, manas tautas labā!"" politiķis konstatēja savā lapā Facebook.
2020. gada augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās sesto reizi uzvarēja Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju.
Pēc rezultātu apkopošanas valstī sākās protesti, kas pirmajās dienās noveda pie sadursmēm ar likumsargiem, pēc tam vairākus mēnešus valstī tika organizētas masveida akcijas, mītiņi un gājieni. Opozīcijas uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, tā iniciē starptautiskās sankcijas pret valsti un pieprasa jaunas vēlēšanas.
Svetlana Tihanovska pameta valsti un ieradās Lietuvā. Baltkrievijā pret viņu ierosinātas krimināllietas, viņa iekļauta par teroristisku darbību aizdomās turētu personu sarakstā. Minska pieprasa viņas ekstradīciju, taču Viļņa prasības ignorē.