RĪGA, 19. novembris – Sputnik. Skumji noskatīties, kā Baltijas valstīs nodod aizmirstībai padomju karavīru vīrišķīgo varoņdarbu, kuri plecu pie pleca ar vietējiem iedzīvotājiem cīnījās par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbrīvošanu no hitleriskajiem iebrucējiem, brīfingā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Diplomāte atgādināja, ka 1944. gada 24. novembrī noslēdzās Ļeņingradas, Baltijas Pirmās, Otrās un Trešās frontes, kā arī Baltijas flotes spēku stratēģiskā uzbrukuma operācija ar mērķi atbrīvot Latviju, Lietuvu un Igauniju no vācu fašistiskās okupācijas.
"Skumji vērot, kā tiek nodots aizmirstībai padomju karavīru vīrišķīgais varoņdarbs, kuri plecu pie pleca ar latviešiem, lietuviešiem un igauņiem cīnījās par Baltijas atbrīvošanu no fašisma un nacisma, ar komunisma propagandas ieganstu tiek demontēti un nojaukti karavīriem-atbrīvotājiem veltītie pieminekļi," konstatēja Zaharova.
Viņa paziņoja, ka pēdējā laikā vērojami mēģinājumi padarīt par varoņiem tos, kuri cīnījās zem ienaidnieka karogiem (viņus dēvē par "neatkarības cīnītājiem"), kā arī tiek veltīta īpaša uzmanība "okupācijas problemātikai" kolaboracionistu darbībā.
"Tādi soļi tiek sperti arī ar mērķi pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, glorificēt nacistus un viņu līdzskrējējus, kā arī pamatot materiālās un teritoriālās pretenzijas pret mūsdienu Krieviju," uzsvēra Zaharova.
Diplomāte atgādināja, ka nacistiskā Vācija uzskatīja Baltiju par "vitāli svarīgu telpu", buferi starp Austrumprūsiju un Padomju Savienību un dod manevru brīvību Baltijas jūrā. Viņa norādīja, ka Baltijas republiku ilūzijas jautājumā par Trešā reiha okupācijas režīmu izgaisušas visai ātri.
"Nacisti neplānoja dāvāt Baltijai neatkarību. Hitleriskie spēki sāka aktīvu terora, genocīda politiku ar vietējo kolaboracionistu atbalstu. Hitleriskā spēku grupējuma sastāvā iekļāvās divas latviešu, divas igauņu kājnieku divīzijas," norādīja Krievijas ĀM pārstāve.
Zaharova atzīmēja, ka Baltijas stratēģiskajā uzbrukuma operācijā periodā no 1944. gada 14. septembra līdz 24. novembrim bija iesaistīti 900 tūkstoši Sarkanās armijas karavīru, apmēram 17,5 tūkstoši lielgabalu, trīs tūkstoši tanku, vairāk nekā 2,5 tūkstoši kara lidmašīnu. Kopā ar padomju spēkiem savu zemi no iebrucējiem atkaroja 16. lietuviešu strēlnieku divīzija, 8. igauņu un 130. latviešu strēlnieku korpuss.
"Baltijas atbrīvošanas cīņās Sarkanās armijas neatgriezeniskie zaudējumi sasniedza 61,5 tūkstošus cilvēku. Kara gados nacisti un viņu līdzskrējēji soda operāciju, nāves sodu laikā, koncentrācijas nometnēs Latvijā noslepkavoja vairāk nekā 300 tūkstošus civiliedzīvotāju, un apmēram tikpat daudz karagūstekņu, Igaunijā – apmēram 61 tūkstoti civiliedzīvotāju un 64 tūkstošus sagūstīto padomju karavīru, Lietuvā – 150 tūkstošus civiliedzīvotāju un 230 tūkstošus karagūstekņu," atgādināja Krievijas diplomāte.
Viņa piebilda, ka Baltijas kolaboracionistu piedalījās nacistu politikas īstenošanā – ebreju tautības iedzīvotāju slepkavībās.
Iepriekš jau vēstīts, ka Baltijas valstu mūsdienu valdības spītīgi cīnās ar atmiņām par Otro pasaules karu, ciniski pūlas pārskatīt tā iemeslus un rezultātus. Vietējie nacionālisti jau atklāti glorificē nacistu līdzskrējējus un sagroza vēsturi, soli pa solim noliedzot PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār fašismu, un atklāti sakropļo vēstures faktus.
Kremlis atzīmēja: šīs darbības kaitē tiem, kas sper tamlīdzīgus soļus, iztopot mirkļa politiskajai konjunktūrai. Krievija apņēmīgi stājas pretī vēstures falsifikācijas mēģinājumiem un nacisma reabilitācijai, norādīja ĀM.