"Ūdensmetēju izmantošana salā ir nepieņemama," apņēmīgi apliecināja Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos Nils Muižnieks. Tas gan notika 2014. gada februārī, kad apmeklēja Maidanu Kijevā un nosodīja "pārlieko spēka pielietojumu" no Ukrainas toreizējās valdības puses, portālā RIA Novostiatgādināja analītiķis Vladimirs Korņilovs.
Acīmredzot, tagad jāgaida tikpat apņēmīga un viennozīmīga reakcija no EP un nu jau bijušā komisāra Muižnieka puses, kurš tagad ieņem pazīstamās tiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" Eiropas ofisa direktora posteni. Ja nekļūdos, arī šī organizācija dusmīgi nosodīja likumsargu lēmumu pielietot ūdens lielgabalus pat karstā laikā, piemēram, Ķīnas likumsargiem izgaiņājot nelikumīgās demonstrācijas Honkongā. Toreiz Amnesty norādīja, ka ūdensmetēji apdraud protestu dalībnieku veselību.
Savukārt otrdien uz Polijas un Baltkrievijas robežas, gaisa temperatūrai tuvojoties nullei, poļu likumsargi ne vienu vien reizi lika lietā ūdensmetējus pret migrantiem, kuru vidū bija arī bērni. Taču ne EP, ne "Amnesty International" pagaidām nepavisam neizrāda tādu rosmi, ar kādu reaģēja uz Kijevas vai Honkongas vadības darbībām. ANO paziņoja, ka viņu rīcībā "nav pierādījumu", kas apliecinātu ūdensmetēju pielietošanu uz Polijas robežas, lai ari kadri, kuros iemūžināti poļi ar ūdensmetējiem un gaismas-trokšņa granātām, aplidoja visus vadošos pasaules telekanālus.
Video ierakstus gan komentēja bez mazākās objektivitātes. Piemēram, CNN korespondents Metjū Čenss, pats pagadījies zem poļu ūdens lielgabalu strūklām un kaut kādām indīgām vielām, pamanījās savā sižetā apgalvot, ka migranti no Tuvajiem Austrumiem apmētājot poļu robežsargus ne tikai ar akmeņiem – tiekot izmantotas arī bumbas. Protams, kā nu ne, ja runa ir par bumbām, ūdensmetēju pielietošana vairs nešķiet pārlieka. Fakts, ka bumbas migrantu rokās redzējis vienīgi Čenss, CNN skatītājus nemulsina.
Savukārt BBC korespondents Maskavā Stīvs Rozenbergs nav pamanījis migrantu rīcībā ne granātas, ne bumbas, ne lādiņus. Toties viņš, komentējot neadekvāto speclīdzekļu pielietošanu pret izmisušajiem bēgļiem, sameklējis vienkāršu skaidrojumu: vainojama esot Minska. Ledainā ūdens fonā, ar ko poļi aplēja nosalušos migrantus, skaidroja skatītājiem, kas tur notiek: "Tā ir aina, ko Aleksandrs Lukašenko vēlas parādīt pasaulei. Baltkrievija cenšas parādīt Eiropu vienaldzīgu un cietsirdīgu, pat necilvēcīgu."
Jā, ja baltkrievu plāns patiešām bija tāds, viņiem viss izdevies. Tikai gribētos gan pavaicāt Čensam, Rozenbergam un viņu kolēģiem: vai tad tie ir baltkrievu ūdensmetēji, pārkrāsoti par poļu ūdens lielgabaliem, aplēja nelaimīgos bēgļus no Polijas teritorijas, vai tomēr Eiropa tagad patiešām ir tik nežēlīga un necilvēcīga, ka ļauj apliet cilvēkus ar ūdeni, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli."
Starp citu, interesanti, kā uz migrantu cietsirdīgo izdzenāšanu reaģē baltkrievu opozīcijas pārstāvji ārzemēs, kas pastāvīgi vaimanā par viņuprāt neattaisnoti cietsirdīgajām Minskas likumsargu darbībām. Eiroradio (baltkrievu opozīcijas medijs Varšavā, pārtiek no amerikāņu nodokļu maksātāju naudas), organizēja aptauju par to, vai ūdensmetēja pielietošana salā ir attaisnota, un lielākā daļa viņu auditorijas šīs darbības viennozīmīgi novērtēja pozitīvi.
Taisnības labad jāsaka, ka pat Polijā atskan veselā saprāta balsis, kas nosoda likumsargu neadekvātās metodes ne īpaši asas krīzes apstākļos. Piemēram, kadri, kuros redzams, kā robežsargi met pāri dzeloņstieplēm raudošus bērnus un viņu māti, ļoti sadusmoja pazīstamo poļu aktrisi un dziedātāju Barbaru Kurdeju-Šatanu. Viņa asi raksturoja tautiešu darbības: "Tās ir mašīnas bez sirds, bez smadzenēm, bez jebkā. Mašīnas, kas akli pilda slepkavas... Slepkavas!"
Tūlīt pēc tam populārā aktrise saskārās ar īstu naidu un vajāšanu. Pie viņas ķērās prokuratūra un Antipolonisma monitoringa centrs (tagad pie viņiem ir arī tādas iestādes). Tieslietu ministrs Zbigņevs Zebro paziņoja, ka gatavojot valsts Kriminālkodeksa grozījumus ar mērķi paredzēt lielāku atbildību "par spiegošanu un dezintegrācijas rakstura darbībām pret Polijas valsti vai pret mūsu valsts imidžu".
Ministram šķiet, ka aktrises sašutums par likumsargu barbariskajām darbībām pret bērniem valsts imidžu bojā vairāk nekā pašas darbības. Diezin vai kaut kas var vēl vairāk sabojāt imidžu nekā ūdens lielgabali pret nosalušajiem cilvēkiem. Tomēr draudi iedarbojās – aktrise bija spiesta atvainoties par skarbajiem vārdiem. Kurdeja-Šatana uzrakstīja: "Esmu divu bērnu māte. Es nespēju skatīties uz ciešanām, it īpaši uz bērnu ciešanām. Es nepieņemu tādu pasauli, nekad nepieņemšu. Manas emocijas pēc tādiem video ierakstiem nemainīsies... Tomēr es atvainojos par nepiemērotiem izteikumiem un lamu vārdiem." Diezin vai aktrises atvainošanās apturēs vajāšanu.
Skaidrs, ka ir smagi Polijā kritizēt varasiestādes par necilvēcīgo rīcību pret migrantiem. Starp citu, Polijas varasiestādes un mediji centīgi izvairās no vārda "migranti", kur nu vēl "bēgļi". Aprakstot incidentus uz robežas, viņi visi izmanto vārdu "svešzemnieki". Tā ir vieglāk savu pilsoņu apziņā padarīt par necilvēkiem tos, pret ko pavērsta armija, tanki un ūdensmetēji.
Tāpēc poļu medijos faktiski nav atrodami materiāli, kuros būtu analizēti problēmu patiesie iemesli. Tikai vācu politiķi var atļauties apliecināt, ka caur Poliju Eiropā mēģina nokļūt cilvēki, lai kas viņus izmantotu un kādi būtu viņu mērķi. Piemēram, Brandenburgas zemes iekšlietu ministrs Mikaels Štubhens paziņoja: "Tas ir hibrīdkarš. Taču bēgļi ir cilvēki. (..) Mums jāpilda savas humanitārās saistības." Trauksmaini laiki valda Eiropā, ja nākas atgādināt sabiedrībai, ka "svešzemnieki" arī ir cilvēciskas būtnes.
Tā paša iemesla dēļ – bēgļu padarīšanai par necilvēkiem – Rietumu medijos mēģina pie visa vainot Baltkrieviju un, protams, Krieviju, un tikai nedaudzi vaicā, kāds ir mūsu acu priekšā notiekošas cilvēciskās traģēdijas patiesais iemesls, kas vainojams pie tā, ka tūkstošiem cilvēku pametuši savas mājas un laužas iekšā gluži svešās valstīs. Viens no nedaudzajiem ir holandiešu izdevums "NRC", kas publicēja reportāžu tieši no Irākas Kurdistānas, kur daudzus cilvēkus pārņēmusi ideja lidot uz Minsku.
Reportāžu vajadzētu palasīt eiropiešiem, it īpaši poļiem, kuri aicina bēgļus atgriezties mājās. Viņi uzzinās, ka daudziem vienkārši nav kurp atgriezties. "NRC" aprunājās ar 37 gadus vecu kurdu vīrieti. Viņš pārdevis savu māju, lai nopirktu biļetes sev, sievai, mātei un trim bērniem, bet naudas tik un tā nepietiek. Ņemiet vērā: ne jau Lukašenko vai Putins pamudinājis viņu spert šo izmisīgo soli, bet gan bezizeja, kādā nonākusi amerikāņu "atbrīvotā" Irāka, izmantotie un nodotie kurdi. To jūs neatradīsiet ne CNN reportāžās, ne arī poļu medijos.
Ne velti Vladimirs Putins nesenajā intervijā atgādināja, kam jāuzņemas atbildība par krīzi: "Tie ir pašu rietumvalstu, Eiropas valstu radītie iemesli. Tie ir gan politiski, gan militāri, gan ekonomiski iemesli. Militāri, jo visi piedalījās, teiksim, operācijās Irākā, bet tagad tur ir ļoti daudz kurdu no Irākas; arī Afganistānā divdesmit gadus karoja, un tagad tur ir aizvien vairāk un vairāk afgāņu." Nav ne mazāko šaubu, ka, pasliktinoties situācijai Afganistānā (valsts šoziem saskatāmi masveida bada draudi), bēgļu plūsmas no turienes kļūs kolosālas. Poļi jau apgalvo, ka afgāņi ierodas pie viņiem no Vidusāzijas. Vai Eiropā bus gana daudz ūdensmetēju šo pūļu savaldīšanai? Varbūt tomēr kādam ienāks prātā, ka problēmas vajadzētu risināt to rašanās vietā, palīdzot valstīm, kas guļ drupās, pateicoties Rietumu pūlēm (starp citu, arī ar poļu atbalstu)?
Jebkurā gadījumā Krievija aicina Eiropu izraudzīties otru ceļu, atteikties no nežēlības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka poļu rīcība ir absolūti nepieņemama, un uzsvēra: "Uzskatu, ka asaru gāze, ūdensmetēji un šāvieni pār migrantu galvām Baltkrievijas valsts virzienā atspoguļo vēlmi slēpt savas darbības. Viņi nevar nesaprast, ka pārkāpj visas iedomājamās starptautisko humanitāro tiesību un citu pasaules sabiedrības vienošanos normas. (..) Šajā gadījumā Polija izturas nepiedienīgi. Vadība Briselē izmanto tik atklātus, "atkailinātus" dubultos standartus, nostādot sevi nepiedienīgā stāvoklī."
Tāpēc dažkārt vajag atgādināt Eiropas komisāriem un daudzajiem tiesībsargiem viņu pašu izteikumus par to, ka ūdensmetēju pielietošana salā nav pieņemama. Ko var zināt, varbūt paskaidros, ar ko Janukoviča "totalitārie" ūdensmetēji atšķiras no "demokrātiskajiem", Varšavā ražotajiem.