Latvijā

Kovida likums Latvijā: centieni piespiest vakcinēties ar bada draudiem

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas iebilda pret darbinieku tiesību ierobežojumiem, organizēja juristu un ierēdņu diskusiju par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Sputnik
RĪGA, 8. novembris - Sputnik, Ludmila Pribiļska. Diskusijas dalībnieki no vienas puses prognozēja Latvijai prasību lavīnu par taisnīgumu un valdības koalīcijas ieviesto pasākumu samērīgumu, no otras – stāstīja par valsts tiesībām sabiedriskā labuma dēļ atņemt eksistences līdzekļus tūkstošiem cilvēku.
LBAS jurists Kaspars Rācenājs atklāti atzina: valsts pūlas radīt mehānismu, ar kura palīdzību piespiest vakcinēties, atstājot cilvēkus bez naudas. Galu galā, piedāvātās spiediena metodes paredz tikai divus variantus: atstādināšana no darba, lielākais – uz 3 mēnešiem, vai dīkstāve, kuras termiņš var būt neierobežots. Abi varianti tiek īstenoti ar darba devēja rakstisku rīkojumu un neparedz algas saglabāšanu. Nepakļāvīgo atlaišanas mehānisms vēl nav noslīpēts. Plānots, ka atstādināšanas vai dīkstāves laikā darbinieka pienākumus uz laiku pilda kāds cits, taču esošo vakcinēto darba resursu aplēses neiedveš cerību, ka "streiklauži" atradīsies pietiekamā skaitā.
Latvijā
No Covid-19 nevakcinētie ir apdraudēti: Saeima atļāvusi atlaist viņus no darba
Rācenājs minēja, ka uzbrukums darbinieku tiesībām tiks īstenots saskaņā ar kovida likumu, ne Darba likumu. Tas ne tikai atņem cilvēkiem esošos ienākumus, bet arī ļaut atlaist ar samazinātu kompensāciju, kas aplēsta no pamatalgas viedokļa, ne no vidējās peļņas, ņemot vērā prēmijas un piemaksas. Slimības labu apmaksu nevakcinētajiem tas arī faktiski atceļ. Neliels izņēmums pieļauts grūtniecēm un zīdītājām, taču arī viņām valsts nesaskata pietiekamu pamatu atteikties no vakcinācijas. Tā ir gatava sapotēt visus.
Līdz 15. novembrim Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējo situāciju 5.7 punkts deva tiesības darba devējam novērtēt nepieciešamību uzrādīt "sadarbības sertifikātu", ņemot vērā katra darbinieka darba individuālos apstākļus, bet pēc šī datuma nekādas atkāpes nav paredzētas valsts un pašvaldību ierēdņiem, no 15. decembra – arī privātajā biznesā visiem klātienē strādājošajiem.

Sertifikāta prezumpcija

"Sadarbības sertifikats" padarīts par prezumpciju jebkuram darbam Latvijas Republikā, neskatoties uz šīs prasības nepārprotamo neatbilstību mērķim – pārtraukt infekcijas izplatību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atsaucās uz ASV galveno epidemiologu Entoniju Fauči, kurš atzinis: pret "delta" paveidu vakcīnas ir bezspēcīgas, un vakcinētie vienlīdz ar nevakcinētajiem var inficēties paši un inficēt apkārtējos. To pašu tēzi atkārtoja viņa kolēģis Latvijā Uga Dumpis, kurš pieprasīja vienādus ierobežojošos pasākumus visiem.
Absolūti nesamērīga ir prasība vakcinēties attālināti strādājošajiem: nekādās inficēšanās ķēdītēs viņi vispār nepiedalās. Vienīgo argumentu tam par labu pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš: "Valstij jārāda piemērs." Sak, ierēdņi pie mums ir vislabāk sociāli aizsargātie, bet par katru labumu kaut kas jāupurē. Vismaz sava veselība!
Krievijā
Žurnāls Lancet publicēja "Sputnik Light" vakcīnas pētījumu rezultātus
Dīvaini, ka Latvija ir baltais plankums vakcīnu blakņu un nesto letālo gadījumu izpētes kartē. EP jau domā par Kompensāciju fondu cietušajiem (no blaknēm cietuši apmēram miljons cilvēku, piedevām ES fiksēti 5781 nāves gadījumi), bet Latvijā, apgalvo Veselības ministrija, neesot neviena gadījuma, kas apliecinātu saikni starp vakcināciju un pacienta slimību/nāvi.
LBAS priekšsēdētājs Baldzēns pievērsa uzmanību tam, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā obligātās vakcinācijas prasība ir totāla, nevis noteikta atsevišķu kategoriju darbiniekiem kā Francijā vai Itālijā un aizliegts pielietot testus "sadarbības sertifikāta" vietā. Kā zināms, Francijas parlaments noraidīja obligātās vakcinācijas drakoniskās prasības. Saeima tās apstiprināja. Taču tas nenozīmē, ka pat pēc grozījumu izsludināšanas likums ripos pa valsti kā ceļarullis, ieritinot pīšļos visus pretiniekus, brīdina juristi.

Svarīgie 30 procenti

Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš valdības prasības pret sabiedriskā sektora darbiniekiem attaisnoja ar valsts pienākumu nodrošināt netraucētus pakalpojumus: sabiedriskās kārtības apsargāšanu, izglītību, veselības aprūpi, sociālo aprūpi. Taču ceļaruļļa metode var izraisīt kolapsu minēto pakalpojumu sfērās: saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta anonīmiem aprēķiniem, valsts un pašvaldību struktūru saraksts, kurās nevēlas vakcinēties vairāk neka 100 darbinieki, ir iespaidīgs.
"Valdība nesaprot, ka 30%, bez kuriem sistēma nevarēs pastāvēt, ir sapratuši, ka viņu ir veseli 30% un bez viņiem neiztikt," konstatēja bijušais policists un izmeklētājs Jānis Rieznieks.
"Apstāsies Latvijas dzelzceļa darbs, un tas prasīs "megaieguldījumus": 1900 + 400 cilvēkus.
Pasts būs paralizēts: nav vakcinējušies 1500 darbinieki.
Ielas vairs neuzkops: tikai "Rīgas namu pārvaldniekā" – minus 1131 darbinieks.
Apstāsies izglītības sistēma: nav iespējams mācīt bērnus bez 1439 pedagogiem tikai Rīgā vien (skolu direktori mazgās grīdas un gatavos ēdienu).
Robežsardze pirms bēgļu pavasara viļņa zaudēs 350 cilvēkus tikai divos pierobežas rajonos vien (droši vien ar nodomu nav sniegti dati par visu Latgali). Jebkurš bēgļu pastrādāts noziegums gulsies uz to cilvēku pleciem, kuri nobalsojuši par šo lēmumu: tā sakot, katram noziegumam jābūt ar savu vārdu un uzvārdu, kas slēpjas aiz deputātu neaizskaramības!" atgādināja Rieznieks.
Baltijā
Latvija mainīsies vakcīnām ar Lietuvu
"Pie tam Daugavpils izskatās kā pilsēta, ko Latvija zaudējusi:
- Daugavpils rajona slimnīcā nevēlas vakcinēties 662 cilvēki;
- "Daugavpils satiksme" – 280;
- "Daugavpils namu pārvaldnieks" – 251.
Vai politiķi saprot, ka tā faktiski būs Latgales atšķelšana, jo nevakcinētajiem pievienoties tie, ko piespieda potēties, lai pabarotu bērnus, vecākus, palikušus bez pensijas, kam paņemti kredīti utt.?"
Saskaņā ar anonīmās aptaujas datiem, Valsts ieņēmumu dienests būs spiests atstādināt 800 darbiniekus, lai arī tajā jau iepriekš bija kadru deficīts.
"Totāla katastrofa ar ugunsdzēsējiem – atteikušies vakcinēties 544 darbinieki, lielākā daļa – no aizsardzības pirmās līnijas. Bet šis dienests nozīmē komandas darbu, tāpēc tikai ar vakcinēto spēkiem to nodrošināt neizdosies. Vai jums šķiet, ka kurš katrs var aizvietot ugunsdzēsēju mašīnas vadītāju? Šim nolūkam vajadzīgas speciālas apmācības un speciālas tiesības. Pie tam atlaistais autovadītājs sameklēs darbu triju nedēļu laikā un ar lielāku algu. Tie, kas aizies, vairs neatgriezīsies... Kad deg māja un nav iespējams to laikus nodzēst, bet rezultātā ies bojā bērni, kurš deputāts un ministrs personīgi ieradīsies bērēs un izskaidros "politisko situāciju" obligātās vakcinācijas jautājumā?" nepielūdzami jautā Rieznieks.
Rīkojumus par obligāto vakcināciju darbinieki sāka izdot jau pirms atbilstošajiem grozījumiem. Tātad tos var apstrīdēt – tie balstās tikai uz MK rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tam nav likuma spēka, tāpēc Satversmes tiesa saņemtās prasības nodevusi administratīvajām tiesām atbilstoši darba devēju reģistrācijas vietām. Tās gaida sarežģīts uzdevums – novērtēt valdības izsludināto un vadītāju īstenoto pasākumu samērīgumu, kas pārkāpj gan cilvēka pamata tiesības (tiesības uz darbu izraudzītajā specialitātē, tiesības uz veselību, personības neaizskaramību, personas datu noslēpumu). Vai juristi to spēj bez zinātnieku palīdzības? Kādu zinātnieku viedoklis jāņem vērā
Latvijā
Kas notiek ar Covid-19 sertifikātu, ja vakcinētais inficējies
Valsts kontroles jurists Edgars Korčagins taujāja: kāpēc cilvēki protestē un nav gatavi aptvert sabiedrības labumu? Viņa ieskatā, uzticība valdībai ir visai zema, taču tagad epidemioloģiskās kontroles pasākumus īsteno valdība. Cīņai ar slimību paredzētās naudas izšķiešana, nekonsekventi soļi, cietušo nozaru neadekvāts atbalsts, birokrātiskās grūtības tikai padziļina uzticības zudumu.
Korčagins apliecināja, ka VK sargās budžetu un neļaus tērēt valsts līdzekļus darbinieku testēšanai, pat nemanot, ka šis viedoklis neatbilst Darba aizsardzības likumam, kas paredz: darba devējs nes izdevumus par obligātajām veselības pārbaudēm nepieciešamības gadījumā. Valdības aprindām tuvi juristi jau sen nepievērš uzmanību pretrunām likumos. Tāpēc kāda diskusijas klausītāja secinājums nebija ilgi jāgaida: valsts darbības neierobežo vīrusa izplatību un diskriminē atsevišķu iedzīvotāju grupu tiesības.