RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Darba nedēļas nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma jautājumu par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie veltīti valsts ierēdņu atlīdzības indeksācijai, stāsta Mixnews.lv.
Opozīcija izvirzīja vairākus ierosinājumus par valsts ierēdņu algu indeksācijas atcelšanu, ņemot vērā to, ka valsts jau tāpat daudzos aspektos atpaliek no citām ES valstīm, piedevām Latvijā valda Covid-19 pandēmijas radīta krīze, un daudzi tās rezultātā zaudē darbu.
Tomēr komisija noraidīja ierosinājumu nepalielināt algu Latvijas prezidentam, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem un visu valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām, kā arī ierosinājumu neizmaksāt kompensāciju atkārtoti neievēlētajiem Saeimas deputātiem.
Noraidīts arī ierosinājums visus likumprojektā paredzētos atlīdzības pielikumus pielietot no 2025. gada, nevis 2023. gada.
Vēl vairāk, komisijas locekļi nāca klajā ar atbildes ierosinājumu, kas paredz pielietot koeficientu atlīdzības palielināšanai ierēdņiem pašvaldībās, kurās dzīvo 20 000 cilvēku, nevis 30 000, kā iepriekš.
Minētais ierosinājums pamatots ar administratīvi teritoriālo reformu, kas palielinājusi atsevišķu apriņķu teritoriju, tādējādi palielinot ierēdņu darba apjomu.
Komisija apstiprināja arī ierosinājumu saglabāt reprezentācijas izdevumus augsti stāvošu valsts amatpersonu atlīdzībā. Šajā jautājumā deputāti balstījās uz principa, ka regulējumam jābūt vienlīdzīgam un taisnīgam pret visiem fizisko personu ienākumu nodokļa maksātājiem.
Tagad grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā otrajā lasījumā izskatīs Saeima.
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs jau pirms komisijas sēdes savā lapā Facebook brīdināja par to, ka Saeimas komisija lems jautājumu par atlīdzības celšanu prezidentam, ministriem un deputātiem. Viņš uzsvēra, ka pielikuma apjoms sasniegs līdz 40%.
Ušakovs vērsās pie vēlētājiem un lūdza paturēt to prātā, kad viņi pēc gada nāks balsot vēlēšanās.