RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Līdz šim vēl nav nākuši klajā nekādi reāli projekti, kas ļautu izslēgt tradicionālo degvielas avotu pielietojumu enerģētikā. Par to komentārā Sputnik Meedia pastāstīja Krievijas politologs, rakstnieks un žurnālists Dmitrijs Lekuhs.
Viņš norādīja, ka visiem izteikumiem par līdera vietām tā saucamaajā "zaļajā pārejā" nav nekāda pamata.
"Patlaban, pašreizējā tehnoloģiskajā līmenī "zaļā pāreja" ir fiziski neiespējama. Patlaban nav ekoloģiski tīru tehnoloģiju, kas ļautu nodrošināt jebkādu teritoriju ar netraucētām elektroenerģijas piegādēm. Tie vienkārši nav," teica eksperts, komentējot Igaunijas premjerministra izteikumus par valsts lielajiem panākumiem klimatiskās neitralitātes sasniegšanas darbā.
Savukārt visi projekti minētajā sfērā, pēc Dmitrija Lekuha domām, ir riska raksturs, kas paredz atbilstošu tehnoloģiju vienlaicīgu izgudrošanu.
"Viens no trim riska projektiem jau tiek īstenots. Mēs nevaram patlaban prognozēt, vai nākotnē īstenosies pāreja pie zaļās enerģētikas, taču šobrīd tas nav iespējams," piebildka Lekuhs.
Sarunā par problēmām Igaunijas enerģētikā eksperts atzīmēja, ka tā ir daļa no visas Eiropas, iespējams, – pat pasaules problēmas.
"Situācijā ar vēja ģeneratoriem un Saules akumulatoriem: tie nevar stabili ražot pietiekamu daudzumu enerģijas. Poļi sāk dedzināt ogles pretēji visām Eiropas Savienības nostādnēm. Kā noprotu, Somija gatavojas pirkt Krievijā, bet Ukraina sāk pirkt pat Baltkrievijā," teica politologs.
Dmitrijs Lekuhs atzīmēja, ka enerģētiskā krīze ir sistemātiska un to radījuši iepriekš jau daudzkārt apspriesti iemesli.
"To starpā galvenā ir paātrinātā "zaļā pāreja", atteikšanās no enerģijas ogļu un kodolģenerācijas. Pie tam Anglijā, kas visvairāk un visskaļāk runāja par "zaļo pāreju", pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā atsākusi darbu ogļu šahtā," rezumēja eksperts.
Igaunijas premjerministrei ir savas "tehnoloģijas"
Igaunijas enerģētikā zaļās tehnoloģijas ir prioritāras. Par to nesenajā ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26.sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā (COP26) paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Viņa atklāja, ka Igaunijai jau izdevies par 70% samazināt kaitīgas emisijas atmosfērā un valsts gatava atklāt savu pieredzi citām valstīm. Pie tam politiķe izcēla ES vienotās politiskās gribas nozīmi šajā jautājumā.
"Tomēr pašas pārmaiņas bija iespējamas, pateicoties Igaunijas iedzīvotāju darbībām, viņu gatavībai piedalīties reformās, prasmei izmantot digitālās tehnoloģijas un prasmei skatities nākotnē,"piebilda Kallasa.
Par to, ka zaļās enerģijas deficīts spiež Igauniju iepirkt elektrību Krievijā, premjerministre Glāzgovā neko nestāstīja.