Strīda zelts: skitu dārgumus atdod Ukrainai, nevis Krimai

Nīderlandē paliek aptuveni divi tūkstoši unikālu priekšmetu no Krimas muzejiem, kuri 2013. gadā tika izstādīti Bonnā, bet pēc tam Amsterdamā.

Ekspozīcijā "Krima: Melnās jūras zelts un noslēpumi" ir ietvertas lietas, kas nekad nebija izstādītas Eiropā. Tostarp ķīniešu lakotas lādes, kas tika atrastas pilskalna izrakumos pie Bahčisarajas, apgleznots altāris no skitu ķēniņa Skiluras apbedījuma Skitu Neapoles mauzolejā Simferopolē, skitu dievietes statuja, ko uzskata par Kerčas pilsētas simbolu.

Kad Krima atkalapvienojās ar Krieviju, bet izstāde Alarda Pīrsona muzejā Nīderlandē beidzās, radās jautājums, kam jāatgriež eksponāti. Gan Krievija, gan Ukraina uzskatīja kolekciju par savu īpašumu.

"Tāds zaudējums ir līdzīgs Kopenhāgenas Edvarda Ēriksena "Nāriņa" skulptūras vai Amsterdamas Rembranta gleznas "Nakts apskats" zaudējumam. Līdz ar šiem priekšmetiem mēs varam zaudēt ne tikai pasaules nozīmes objektus, bet arī arheoloģisko mantojumu, kas veido mūsu tautas kultūras koda pamatu," teikts Krimas muzeju paziņojumā.

Alarda Pīrsona muzejs nolēma nenodot eksponātus nevienai pusei, līdz tiks paslidināts tiesas spriedums vai būs panākta Krievijas un Ukrainas vienošanās.

Kijeva pieprasīja atdot tai eksponātus, jo tas esot Ukrainas valsts īpašums. Krimā to nosauca par reiderisku sagrābšanas mēģinājumu.

2016. gada decembrī Amsterdamas apgabaltiesa nolema, ka "Krimas eksponāti jānodod Ukrainas valstij atbilstoši Nīderlandes likumam par (kultūras) mantojumu".

Krimas muzeji nomainīja advokātus un iesniedza apelāciju, ko sāka izskatīt tikai 2019. gada martā.

Visu šo laiku skitu zelts glabājas Alarda Pīrsona muzeja pagrabtelpās.

"Kultūras vērtību pārvietošanas XX gadsimta vidū traģiskais stāsts nedrīkst atkārtoties XXI gadsimtā, un pat teorētiskā iespēja atņemt tautai tās kultūras mantojumu nav pieļaujama," pārliecināti Krimas muzeji.

Krievijas politiķi un juristi pauž solidaritāti ar tiem.

"Skitu zelts neapšaubāmi ir saistīts vienīgi ar Krimas teritoriju. < … > Tam jāatrodas Krimas muzejos, neskatoties uz republikas statusa maiņu, iestāšanos Krievijas sastāvā," pārliecināts Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Jofe.

Oponenti ir noskaņoti visai apņēmīgi. Advokāts Martins Sanderss, kurš pārstāv Ukrainu, ziņoja, ka Kijeva noraida jebkādu kompromisa iespēju strīdā ar Krimas muzejiem.

Uz jautājumu, vai gadījumā ja zelts tiks nodots Kijevai, Ukrainai nav plānu pārdot vai dāvināt daļu eksponātu Krimas muzejiem, advokāts atbildēja, ka par šādiem plāniem neesot dzirdējis. "Tas ir kultūras mantojums, un es nedomāju, ka tas varētu tikt pārdots."

Pēc ekspertu domām, Krimas muzeju nostāju atbalsta fakts, ka eksponātus atraduši Krimā vietējie arheologi un šie atradumi raksturo pussalas arheoloģisko kultūru.

Jautājuma risināšanu apgrūtina birokrātiskie šķēršļi. Atļauju preču izvešanai piešķīra Ukraina, savukārt Nīderlande garantēja atgriezt eksponātus Ukrainai. Un tas ir ierakstīts līgumā.

"No starptautisko tiesību viedokļa manta kaut kādā veidā vienmēr ir saistīta ar to vietu, kur tā atrodas. Skitu zelts nepieder nedz Kijevai, nedz Ļvovai. Tieši skitu zelts, kas tika atrasts Krimas teritorijā. Kāpēc tad tas būtu kādam jāatdod? Starp Nīderlandi un Ukrainu nav nekādas vienošanās, tas ir privāts starpmuzeju strīds. Saprātīgi, protams, būtu atgriezt zeltu Krimai," pauž jurists Anatolijs Kapustins.

Par teju divu tūkstošu eksponātu unikalitāti bija iespēja pārliecināties tagad jau vēsturisko izstāžu apmeklētājiem Bonnā un Amsterdamā. Tik plaša arheoloģiskā projekta, kas veltīts Krimas un Melnās jūras teritoriju vēsturei, Eiropā vēl nav bijis. Īpašu noslēpumainību izstādei piešķīra mīti un leģendas par skitiem, klejojošām tautām, kas pārvietojās no Melnās jūras stepēm līdz mūsdienu Ķīnas teritorijai.

Tas ir tūkstošiem gadu ilgs stāsts. Senus artefaktus nevar pārvērtēt, runājot par apdrošināšanas summu, daži eksperti minēja divus miljonus eiro.