RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzturoties vizītē Helsinkos un tiekoties ar prezidentu Saule Nīnisti, paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse vēlas, lai Somija saglabātu dialogu ar Krieviju, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz portālu Yle.
"Krievija ir mūsu kaimiņš. Krievija iegulda nopietnus līdzekļus mūsdienīgā kodolbruņojumā. Mums ir jāsamazina spriedze, it īpaši šajā sarežģītajā laika, tāpēc ir svarīgi sarunāties ar Krieviju," Stoltenbergs apgalvoja preses konferencē pēc tikšanās.
Militārās alianses ģenerālsekretārs atzīmēja, ka var tikai atzinīgi novērtēt faktu, ka Somija turpina dialogu ar Krieviju. "Tas var palīdzēt NATO tās attiecībās ar Krieviju," piebilda Stoltenbergs.
Turklāt NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka Krievija turpinot agresīvus soļus attiecībā pret saviem kaimiņiem.
Savukārt Somijas prezidents Sauli Nīniste kārtējo reizi uzsvēra Krievijas un rietumvalstu dialoga lielo nozīmi.
Ne vienu vien reizi viņš pieminēja "Helsinku garu", atsaucot atmiņā EDSO konferenci, kas notika Somijas galvaspilsētā 1975. gadā. Tās dalībnieki centās miera ceļā pārvarēt aukstā kara radīto spriedzi.
"Ja tautas nesaprot viena otru, neviens nezina, kas otram ir prātā," teica Nīniste.
Ziemeļatlantijas alianses pirmā vizīte vēsturē Somijā ilga līdz 26. oktobrim.
Patlaban Stoltenbergs līdz ar citiem NATO pārstāvjiem atrodas Zviedrijā.
Šonedēļ Trumsē (Norvēģija) notiks Barenca/Eiroarktiskā reģiona Padomes ministru tikšanās, kurā Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto tiksies ar Krievijas ĀM vadītāju Sergeju Lavrovu. Piektdien, 29. oktobrī, Sauli Nīniste apmeklēs Maskavu, kur tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Prezidentiem ieplānotas oficiālas pārrunas Kremlī. "Līdztekus Somijas un Krievijas divpusējām attiecībām tiks apspriesti reģionālie un starptautiskie jautājumi," stāstīja Somijas prezidenta kanceleja.
Iepriekš Somijas prezidents atzina, ka Eiropas drošības izveide bez Krievijas nav iespējama. Šajā kontekstā viņš aicināja Rietumus atteikties no militārās iebiedēšanas politikas attiecībās ar Krieviju un sākt konstruktīvu dialogu.
"Mums vajadzīgs dialogs, kas patiešām pārvar robežas. Dialogs, kas ņem vērā mūsu domstarpības, taču cenšas stiprināt uzticību un atrast mūsu kopsaucējus," atzīmēja Nīniste.
NATO attiecības ar Krieviju nonākušas strupceļā, kad Krievija likvidēja savu pārstāvniecību NATO galvenajā mītnē Briselē un slēdza NATO ofisus Maskavā. "Atbilei uz NATO darbībām mēs apturam savas pastāvīgās pārstāvniecības darbu (..), ieskaitot galvenā militārā pārstāvja darbu droši vien no 1. novembra, vai, iespējams, tas aizņems vēl dažas dienas, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Vienlaikus uz nenoteiktu laiku apturēta NATO militārā misija Maskavā, slēgts informācijas birojs. Lavrovs atzīmēja, ka patlaban pušu starpā nav nekādas militārpersonu saziņas.
Iepriekš alianse anulēja astoņu Krievijas pārstāvniecības darbinieku akreditāciju un ierobežoja atļauju skaitu līdz desmit cilvēkiem.