Viedoklis

Lidl Latvijā – lēts pārpilnības rags vai naudas sūknis?

Pēc tam, kad nesen darbu sākušajā vācu zemo cenu veikalu tīkla "Lidl" tirdzniecības centrā beidzās banāni par 39 centiem un lētais šņabis (dāvanas par godu atklāšana), dažiem analītiķiem sākās paģiras, ko vēl smagākas padarīja pārdomas.
Sputnik
Lietišķā izdevuma "Dienas Bizness" redaktors Romans Meļņiks mēģināja apsvērt "Lidl" tīkla atklāšanas plusus un mīnusus. Pirmkārt, pēc viņa domām, saasināsies tirdzniecības tīklu konkurence zemajā cenu segmentā. Patiešām, "Maxima" un "Rimi" deva atbildes triecienu ar lētiem banāniem un kāpostiem, pārpildīja ēteru ar saviem reklāmas ierakstiem. "Rimi" atgādināja 90. gadus, stāstīja, ka pirmie piedāvājuši klienta kartes un eksotiskos augļus. It kā salīdzina sevi ar nekaunīgajiem ienācējiem. It kā paši Latvijā jau būtu "savējie līdz matu galiņiem".

Svešinieks starp savējiem

Meļņikam sentiments nav raksturīgs un, kā redzams, lēts šņabis un banāni viņu nepriecē. Viņš atgādināja, ka arī vecie tirdzniecības tīkli vienmēr vilinājuši cilvēkus ar atlaidēm. Tā viņi atradināja cilvēkus domāt par preces kvalitāti, par to, vai tā audzēta un ražota Latvijā. Galvenais – cena.
Vēl viens pluss – radītas jaunas darba vietas. Nodokļi ieplūdīs budžetā. Tikai viens trekns mīnuss krietni pārspēj priekšrocības: Latvijas iedzīvotāju iztērētā naudiņa aizies zemniekiem un ražotājiem citās valstīs.
Latvijā
Darbiniekus algo, bet kad beidzot atvērsies? Kas zināms par "Lidl" Rīgā
Galu galā, produkti "Lidl" plauktos pārsvarā ir importēti. Un visu peļņu dabū tīkla saimnieki – ārzemnieki. Tātad "Lidl" var salīdzināt ar sūkni, kas izsūknē naudu no valsts.
Rodas iespaids, ka "Maxima" un "Rimi" šajā ziņā atšķiras. Jā, te var pamanīt vietējo zemnieku ražoto produkciju, taču pārsvarā – atsevišķos "etnogrāfiskajos" plauktos kā izņēmums.

Paldies par mūsu labklājību!

Domājams, savu viedokli vajadzētu paust valstij. Tai jābūt konkrētām prasībām pret investīcijām tirdzniecības tīklos: noteiktai daļai preču plauktos jābūt ražotām pašu valstī. Taču Latvijas valdība ārvalstu tirgotāju un ražotāju ekspansiju uztver labvēlīgi.
Šajā kontekstā daudzus nepatīkami pārsteidza latviešu politiķu dalība tīkla svinīgajā atklāšanā – viņi norāvuši maskas. Proti, ieradās bez maskām. Ar savu klātbūtni pasākumu pagodināja deputāti un labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Iespējams, viņš pat bez maksas un bez rindas tika pie eksotiskajiem augļiem. Taču vai tas nenozīmē, ka trūkumcietēju labklājība pieaugs lēta tirgotāja ienākšanas, nevis valdības darba dēļ? Par to lauza galvu Meļņiks.
Latvijā
"Rimi Latvia": mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl"
Taču man šķiet, ka lielākoties tauta Latvijā nav lepna un analītiķim nepiekritīs. Viņi labprātāk pirks lētākus produktus. Mūsu valstī pirkt preces ar atlaidēm – tā ir vienīgā iespēja uzlabot savu labklājību.
Vācu tirgotāji lepojas ar iespēju atļauties vairāk. Galu galā cilvēki mūsu valstī vēl aizvien bieži nesaprot, kāpēc daudzas preces veikalos un aptiekās ir dārgākas nekā bagātajās valstīs? Pats trakākais – arī daudzas vietējo ražotāju preces. Pavisam vienkārši – mūsu strādnieku atdeve ir daudz zemāka nekā vāciešiem, poļiem, lietuviešiem, bet produkcijas pašizmaksas – augstākas. Toties gudrie analītiķi vienmēr klāsta par Latvijas nišu – "preču ražošana ar augstu pievienoto vērtību". Vai to vispār vajag?

Pamērosimies banāniem

"Atradina domāt par preču kvalitāti, - sašutuši diskusijas dalībnieki sociālajos tīklos. – Vai kāds man var paskaidrot, ar ko lētais banāns "Lidl" atšķiras no dārgā banāna citā veikalā?"
Pie tam, ja kāds vēlas pirkt banānus par 4-5 eiro par kilogramu, mums ir "Sky" tipa tīkli, kur pircēju ir mazāk nekā muzejā.
IKEA un Lidl varētu atstāt mazos veikalus bez pārdevējiem
Nezinu, man pašai "Lidl" patīk, lai arī nevienā jaunajā tīkla veikalā Latvijā vēl neesmu bijusi. Man par to ir tāds svētku iespaids, jo izmantoju tā pakalpojumus saulainas vietās – Menorkā, Kiprā, Tenerifē. Pie tam... nav lielāku optimistu par tirdzniecības tīkliem – ja jau būvē, iznāk, ka, neskatoties uz visu demogrāfiju, tic, ka neizmirsim līdz nākamai nedēļai, ka vēl mazliet noturēsimies!
No otras puses, viņi nebūvē tempļus ar marmora kolonnām, viņi ceļ angārus no ātri samontējamām un izjaucamām konstrukcijām.