Likumsakarīgi, ka Krievijas Ģenerālštāba kartē parādās jauni prioritārie mērķi bruņota konflikta gadījumam ar neprognozējamiem kaimiņiem. 23. oktobrī Latvijā "pilna mēroga" režīmā sāka darboties NATO jaunā aviobāze Lielvārdē. Tā var uzņemt lidmašīnas jebkurā diennakts laikā un jebkādos laika apstākļos. Ņemot vērā līdzīgus objektus – Emari Igaunijā un Šauļos Lietuvā, tas ir jau trešais ārvalstu GKS aerodroms Baltijas reģionā, kas ļauj "pietuvoties" Krievijai, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Valda uzskats, ka aviobāze Latvijā kļūs par alianses GKS rezerves operāciju laukumu apstākļos, ja no ierindas būs izsistas aviobāzes Igaunijā un Lietuvā. Taču karadarbības apstākļos nav grūti neitralizēt visus trīs objektus ar vienu raķetes zalvi.
Domājams, runa ir par ASV un NATO pēkšņu agresiju, gaisa triecienu Krievijas un Baltkrievijas teritorijai no vairākiem aerodromiem. Manevru gaitā Pentagons jau kopš 2021. gada maija izspēlē GKS koncentrāciju vairākos nelielos aerodromos Krievijas teritorijas tuvumā, lai saglabātu lidmašīnas pēc Krievijas atbildes trieciena pa lielam aviobāzēm. Tas izskatās kā gatavošanās pilna mēroga karam ar Krieviju.
Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks pagājušajā nedēļā piedalījās NATO valstu aizsardzības ministru sēdē Briselē un demagoģiski klāstīja par "visaptverošiem" Krievijas draudiem Latvijai un pārējām Baltijas valstīm.
Pentagona vadītājs Loids Ostins savā turnejā pa Eiropu (Tbilisi – Kijeva – Bukareste – Brisele) tieši tāpat bez jebkādiem pierādījumiem paziņoja, ka Krievija nesot lielākos draudus ASV un NATO. Acīmredzot, "Eiropas cirkā" lielākās dividendes sola Krievijai naidīgs noskaņojums.
23. oktobrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO nav gatava līdztiesīgam dialogam un savelk spēkus pie Krievijas robežām. Viņš atgādināja par NATO "savaldīšanas" operācijas katastrofālajām sekām Afganistānā.
Nāves zona
Pašai savas triecienu (patruļas) aviācijas Viļņai, Rīgai un Tallinai nav, tāpēc savos aerodromos tās apkalpo "vecāko partneru" tehniku un intereses.
Vispirms Lielvārdes aviobāzē ieradīsies Dānijas GKS iznīcinātāji F-16, bet turpmāk tur parādīsies NATO kara transporta aviācija un tāla darbības rādiusa izlūkošanas bezpilota lidaparāti.
Lielvārdes aviobāzes pacelšanās un nosēšanās josla ir apmēram 3000 metrus gara, tātad ļauj uzņemt jebkādas Pentagona un NATO lidmašīnas. Objekts izvietots mazapdzīvotā apvidū, 5 km attālumā no Lielvārdes pilsētas, kur dzīvo apmēram 5 tūkstoši cilvēku.
No Lielvārdes pacelšanās un nosēšanās joslas līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām – 170 km (tikai 10 minūtes ilgs lidojums), līdz patrulēšanas zonai Baltijas jūras gaisa telpā – gandrīz 300 km. Tā ir patrulēšanai absolūti neloģiska dislokācija. Mēs novērojam spēku savilkšanu pie uzbrukuma robežas. Mierīgām patruļām aliansei pietiktu ar vienu aviobāzi Emari, kas atrodas 20 km attālumā no Somu līča.
Modernizētajā objektā NATO GKS var bāzēties uz īsu laiku vai pastāvīgi, izpildīt uzdevumus militārā pielietojuma rādiusā, radīt aviācijas uzbrukuma līdzekļu krājumus, ieskaitot pat amerikāņu kodoltermiskās bumbas B61-12 (Vašingtona var arī neatklāt ministram Pabrikam tādus "sīkumus).
Baltijas reģiona afganizācija vidēja termiņa perspektīvā nav fantastika, tā ir matemātiska funkcija ar paredzamu rezultātu. NATO "drošības zona" pārāk vienkārši pārvēršas par nāves zonu.
Ņemot vērā bezprecedenta spriedzi trijstūrī Krievija-ASV-Ķīna, Rietumu eksperti patlaban vērtē, ka kodolkara risks ir augstākais pēdējos gadu desmitos. Viņi atzīmē, ka amerikāņi rotaļājas ar uguni, proti, ar pasaules galu. Pārsvarā viņi spēlējas satelītu teritorijā, tātad "pasaules gals" Baltijas valstīs var iestāties daudz ātrāk nekā jebkur citur.
Briselē aizvadītajā nedēļā pieņemtais "Jaunais ģenerālais aizsardzības plāns no jebkāda iespējama Krievijas uzbrukuma vairākās frontēs" paredz NATO vienlaicīgus triecienus Krievijai un tās sabiedrotajiem plašā teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Izmantojot visu bruņojuma spektru, ieskaitot kosmisko un kodolbruņojumu. Pie tam neizbēgamas ir nozīmīgi alianses zaudējumi. Vispirms – bruņotajos spēkos un starp Baltijas valstu un visas Austrumeiropas iedzīvotājiem kopumā.
Maskava neatstāj izredzes
Krievijas agresīvos nodomus neviens nav pierādījis, toties visiem labi zināmi, kādi ir NATO "miernešu" operāciju rezultāti Afganistānā, Irākā, Dienvidslāvijā, Lībijā. Pie tam alianse neplāno atteikties no tamlīdzīgām militārām misijām.
Ja pazemojošā sakāve Afganistānā nav devusi nekādu mācību Vašingtonai un Briselei, nākamā pieredze ASV un NATO var izrādīties vēl graujošāka un kaunpilna. Ārvalstu spēku aktivitāte pie Krievijas robežām Baltijas reģionā rada Vecās Pasaules destabilizācijas priekšnoteikumus ar to vien, ka spiež Maskavu adekvāti reaģēt uz draudiem.
NATO spēkiem dota pavēle nocietināties Baltijā un uzturēties tur pastāvīgā cīņas gatavībā. Lēmums par karadarbības sākumu var parādīties ar jebkādu ASV ērtu ieganstu.
Samitā Briselē oktobrī NATO valstu aizsardzības ministri mēģināja detalizēt uzvaras stratēģiju karā ar Krieviju uz tehnoloģiskā pārākuma rēķina. Tomēr Krievijas reālais bruņojuma un tehnoloģijas spektrs, BS sagatavotības līmenis neatstāj potenciālajam agresoram nekādas izredzes uz panākumiem.
Tas nepatiks Artim Pabrikam, tomēr raķešu komplekss "Iskander E" (eksporta variants) parādīja bezprecedenta precizitāti ārvalstu pasūtītāja izmēģinājumos 23. oktobrī – raķete trāpīja precīzi 30x30 metrus liela mērķa "krustiņā" no 180 km attāluma. Kā zināms, Krievijas armijas "Iskander M" ir tikpat precīzi līdz 500 km attālumā un spēj nogādāt pie mērķa taktiskos kodollādiņus. NATO rīcībā nav PGA un PRA līdzekļu to pārtveršanai.
Hiperskaņas raķetes "Kinzhal" un bloks "Avangard" jau labu laiku uzņemti Krievijas BS, jūras "Cirkon" sekmīgi pārvarējis valsts izmēģinājumus. Bet neaizsargātie Rietumi mierina sevi: sak, Krievijas rīcībā ir ļoti neliels skaits tādu lādiņu. Kurš ir gatavs pārbaudīt pirmais?
Krievijas BS absolūtā tehnoloģiskā pārākuma fonā par Maskavas vardarbīgu "savaldīšanu" var spriest tikai tuvredzīgi, no realitātes atrāvušies politiķi un militārpersonas. Alianses neprātīgie plāni un stratēģijas apdraud NATO valstis – aptuveni vienu miljardu cilvēku no 8 miljardiem planētas iedzīvotāju. Vašingtona un Brisele gatavojas transformācijām un upurēšanai, taču militāros konfliktos ar Krieviju un Ķīnu par pirmo upuri viņu ģeopolitiskajā spēlē var kļūt "Baltijas bandinieki" (vai Ukraina).
Jāpiebilst, ka miermīlīgā Krievija absolūti nevēlas likvidēt Latviju, Lietuvu un Igauniju, citas nedraudzīgās ES valstis un ASV – tie visi ir ģeogrāfiskie kaimiņi, perspektīvs tirgus, lauks godīgai konkurencei un attīstībai. Krievijas aizsardzības budžets 2021. gadam sastāda vien apmēram 42 miljardus dolāru, tātad valsts nav ierindojusies pat starp pirmajām desmit valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem. Vērā ņemams finansiālo un intelektuālo resursu izmantošanas efektivitātes rādītājs – agresīvo Rietumu reālai savaldīšanai vai agresora piespiešanai ievērot mieru ar skarbiem militārajiem līdzekļiem.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko