Tas nav joks, neviens neko nepārspīlē – tā aprakstīts Pentagona vadītāja turnejas mērķis oficiālajā vietnē: "Mēs apstiprinām un stiprinām valstu suverenitāti, kas atrodas frontes līnijās pret Krievijas agresiju." Iedomājieties, ka tā tiktu aprakstīta Krievijas aizsardzības ministra vizīte, teiksim, Kubā vai Venecuēlā: sak, "stiprinām avangarda aizsardzības līniju pret amerikāņu imperiālismu". Oho, kādi bļāvieni sāktos, kā Krieviju apsūdzētu par aukstā kara atdzīvināšanu. Taču amerikāņi un NATO jau sen atkal ieviesuši ikdienā pagājušā gadsimta loģiku un metodes. Viņi pat vairs nemana, ka savos Krievijai nedraudzīgajos izlēcienos šauj pāri strīpai un rada virtuālas frontes līnijas un informatīvos ierakumus starp mūsu valstīm, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Ostina vizīte iepriecināja ne tikai minēto valstu politiķus – viņiem katras augstu stāvošas aizokeāna amatpersonas ierašanās dod pamatu sajūsmas kliedzieniem "Saimnieks mūs nav pametis!". Pamatīgi sarosījušies arī rietumvalstu analītiķi, kam naudiņu nes biedēšana ar "Krievijas draudiem". Piemēram, pirms dažām dienām amerikāņu analītiskā centra "Heritage Foundation" eksperti nāca klajā ar speciālu pārskatu par Ostina misijas mērķiem un uzdevumiem – viņi norādīja, ka tā esot "ārkārtīgi savlaicīga". Analītiķu galvenais slēdziens: ASV jāpaplašina sava militārā klātbūtne Melnās jūras baseinā, lai stātos pretī Krievijai, kā arī galu galā uzņemtu NATO Ukrainu un Gruziju.
Īpaši amizanti ir vērot, kā visi šie Rietumu eksperti komentē Pentagona vadītāja vizīti Tbilisi, pūloties apiet gruzīnu iekšējās politiskās intrigas. Pārlieku grūti ir paskaidrot vienkāršajiem amerikāņiem, kāpēc vieni ASV sabiedrotie tur sēdina cietumā kādreizējo galveno sabiedroto Mihailu Saakašvili un kuru šajā konfliktā vajag atbalstīt.
Labi zināms, ka Gruzijas eksprezidents (un Odesas apgabala eksgubernators) bija absolūti pārliecināts: fanu pūļi viņu sēdinās tronī, Rietumi nemainīgi atbalstīs mūžīgo avantūristu. Taču ar faniem kaut kas sagāja greizi, bet Rietumu prese notikumus komentē ļoti piesardzīgi. Piemēram, avīze "Financial Times", kas agrāk veltīja "lielajam Gruzijas reformatoram" veselas slejas, tagad pūlas klāstīt, ka viņa arests ir tikai pārpratums, un ar nožēlu norāda, ka šajā situācijā "labumu gūst Maskava".
Tā nu arī "Heritage Foundation" pārskata autori ieteica Ostinam lavierēt starp dažādiem Gruzijas iekšpolitiskās dzīves poliem. "Labi būtu, ja Gruzijas politiskajā ainavā viņš rīkotos piesardzīgi un akurāti. Viņam jātiekas ne tikai ar valdības ierēdņiem, bet arī aktīvās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un opozīcijas partiju līderiem," iesaka eksperti.
Spriežot pēc Ostina darba grafika, minētos padomus viņš ignorēja. Politiķis tikās vienīgi ar valdošās partijas "Gruzijas sapnis" pārstāvjiem – tiem pašiem, ko Saakašvili dēvē par "Putina aģentiem", kuri pildot Kremļa tiešos rīkojumus. Iznāk, ka Vašingtona vienojas ar "Krievijas marionetēm" par vienotas frontes izveidi pret Krieviju.
Savā vizītē Gruzijā Ostins ne reizi neatsauca atmiņā (vismaz ne publiski) Saakašvili, toties no visas sirds pateicās savam gruzīnu kolēģim Džuanšeram Burčuladzem – ministram, ko Saakašvili pirms dažām nedēļām apsūdzēja par "Gruzijas Bruņoto spēku mērķtiecīgu graušanu". Patiešām, kaut kā neērti sanācis ar Amerikas viedokli par gruzīnu "demokrātu" prasībām un "Heritage Foundation" ekspertu padomiem.
Starp citu, tie paši analītiķi, apspriežot Ostina mērķus un uzdevumus Ukrainā, nez kāpēc neieteica Pentagona šefam tikties ar ukraiņu opozīcijas partiju pārstāvjiem. Bet amerikāņu ministram būtu interesanti apspriest ar opozīcijā strādājošo Viktoru Medvedčuku Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska neseno ideju apmainīt Medvedčuku pret kādu no Krievijas – tāds ir ukraiņu know-how valdības un tās politisko oponentu attiecībās. Šķiet, Džo Baidenam būtu interesanti, ja viņa padotais pastāstītu, kā var rīkoties ar Republikāņu partijas pārstāvjiem ASV.
Ostina turnejas oficiālie rezultāti ir paredzami un saprotami: viņš no jauna apliecināja Gruzijai un Ukrainai, ka "NATO durvis tām ir vaļā" (protams, amerikāņiem nospļauties par citu alianses locekļu domām), un parakstīja jaunas vienošanās par amerikāņu bruņojuma piegādēm "piefrontes" valstīm. Pirms augstā viesa ierašanās Ukrainai ar steigu piegādāja ieroču un munīcijas porciju no ASV.
Ņemot vērā Pentagona vadītāja Krievijai nedraudzīgos izteikumus, var secināt, ka šie ieroči jāizmanto pret Krieviju gaidāmajā lielajā karā, jo viņš pats saka: tas viss tiek darīts "Krievijas agresijas savaldīšanai". Daudzi Krievijas militārie eksperti bieži pasmīn par tādām piegādēm: sak, ko Krievijas armijai nozīmē tie "sarūsējušie Javelin" vai "norakstītās gumijas laivas"!
Patiesībā tamlīdzīgas runas bieži iedzen pašus ekspertus loģikas slazdā. Mēs ļoti labi saprotam, ka nekādas "Krievijas agresijas" nav. Tātad ieroči paredzēti nevis neesošu draudu savaldīšanai, bet gan mierīgo iedzīvotāju slepkavīgām kaut kur Dienvidosetijā vai Donbasā. Jo lielāks skaits "sarūsējušo Javelin" nonāks tādu avantūristu rokās kā Saakašvili vai Porošenko, jo vairāk cilvēku var iet bojā.
Piemēram, Ukrainā gandrīz katru augstu ciemiņu vizīti pavada uzbrukumi Donbasa objektiem. Tā notika arī šoreiz. Dienu pirms Ostina ierašanās Ukrainas bruņotie formējumi praktiski sagrāva Doņeckas mehānisko rūpnīcu – novērotāji fiksēja 12 mīnu sprādzienus. Tāda iespēju demonstrēšana ārvalstu komandieriem, pie viena – kārtējais lūgums atgādāt munīciju. Tātad, kad kāds Krievijā apspriedīs, cik bezjēdzīgi ir novecojušie amerikāņu ieroči, ko saņem Kijeva, viņam vajadzētu apskatīt Doņecka vai Luganskā sagrautās mājas, lai saprastu, pret ko vērsīsies bruņojums. Turklāt Amerika, letālo ieroču galvenais piegādātājs konflikta zonā Donbasā, tādi nav vienīgie. Dažas dienas pirms Ostina ierašanās Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Vadims Pristaiko priecīgi klāstīja, ka Kijeva un Londona nonākušas pie fināla stadijas pārrunās par divu kara kuģu un raķešu ieroču iepirkumu, kā arī par to, ka briti būvēs divas jūras kara bāzes Melnajā un Azovas jūrā. Ņemot vērā Azovas jūras tiesisko statusu – tā ir Krievijas un Ukrainas iekšzemes jūra, pēdējais fakts ir skandalozs uzbrukums Krievijas nacionālās aizsardzības un drošības sistēmai. Šim nolūkam Zeļenskis plāno oktobra beigās atkal apmeklēt Lielbritāniju.
Laiku pa laikam krievu eksperti tikpat iecietīgi runā par Ukrainas perspektīvām iestāties NATO, ko Ostins kārtējo reizi iezīmēja. Jā, amerikāņiem un viņu partneriem Rietumos ne prātā nenāk karot par Ukrainu, tāpēc jau viņi pūlas radīt dažādus militāros blokus pret Krieviju. Tomēr atsauksim atmiņā, kā Vladimirs Putins jūnijā ieteica neuzskatīt šo perspektīvu par "pļāpāšanu" un reāli apzināties tādus draudus, novērtējot laiku, kādā raķete no Harkovas sasniegs Maskavu. Ne velti ari tagad KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka Ukrainas iestāšanās NATO scenārijs "pārkāpj Krievijas nacionālo interešu sarkanās līnijas" un piespiedis mūs "spert aktīvus soļus savai drošībai".
Rietumi ļoti aktīvi strādā pie šī scenārija. ASV bijušais speciālais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers jau izvirzīja ideju pieņemt valsti NATO, nepielietojot Statūtu 5. pantu, kas liktu aizsargāt Ukrainu. Apmēram tādu pašu ideju (tiesa, ar 6. panta izmaiņām) tagad plāno apspriest alianses valstu aizsardzības ministri Briselē. Ja ierosinājumu īstenos, tas nozīmēs, ka NATO atsakās karot par Ukrainu vai Gruziju, toties saņems savām armijas bāzēm teritorijas, kas iespiežas Krievijas "pavēderē". Tātad, protams, nevajag ar smīnu apspriest tādas perspektīvas.
Nesen Ukrainas telekanāls "1+1" nodemonstrēja sižetu par turku bezpilota lidaparātiem "Bayraktar", ko jau izmanto pie frontes līnijas Donbasā (šajā gadījumā frontes līnija ir īsta, ne virtuāla). Kijevas kara korespondents sajūsmā klāstīja skatītājiem, ka katrs šī drona lādiņš cenas ziņā pielīdzināms dzīvoklim Kijevā. Ukraiņu žurnālistus jau sen neuztrauc cilvēka dzīvību vērtība, ko, iespējams, aiznesīs mūžībā šāviņi.
Tas neuztrauc arī Ukrainas sponsorus viņpus okeāna, kuri piegādā slaktiņam jaunus letālos ieročus un ar interesi apskata kārtējos gruvešus Doņeckā.
Spriežot pēc ASV aizsardzības ministra komentāriem, armijas skate viņu apmierinājusi: Ukraina pārliecinoši pārvēršas par armijas poligonu, ukraiņi – par lielgabalu gaļu. Nekas cits Pentagonam "Krievijas un ASV frontē" taču nav vajadzīgs.