RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Programmas "De facto" žurnālisti aplēsuši: ja šī ziema būs tāda pati, kā pērn, rīdziniekiem par siltumu nelielā divistabu dzīvoklī nāksies maksāt vairāk apmēram par 30 eiro mēnesī nekā aizvadītajā sezonā, stāsta Lsm.lv.
Dzīvoklis Purvciemā, 37 kvadrātmetri. Parasta nesiltināta ēka, tāpat kā lielākā daļa galvaspilsētā. 2021. gada janvārī par apkuri decembrī īpašnieki maksāja 63,12 eiro. Ja tagad decembrī laika apstākļi būs tādi paši kā pērn, tā pati rēķina daļa pārsniegs 92 eiro (plus 29,66 eiro). Tātad par komunālajiem maksājumiem būs jāmaksā 152,42 eiro agrāko 122,76 vietā.
Uzņēmums "Rīgas siltums" šogad jau otro reizi lūdz palielināt tarifu. Domājams, regulators to apstiprinās. Tātad gada laikā siltuma cenas rīdziniekiem izaugs par 47%. Parastā dzīvoklī (piemēram, nesiltinātā piecstāvu mājā ar 120 dzīvokļiem) jārēķinās, ka izdevumi var pieaugt no aptuveni 1 eiro par kvadrātmetru līdz 1,5-1,6 eiro.
"Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis Krists Leiškalns atklāja, ka saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem lielai daļai klientu var rasties grūtības ar apmaksu. Tāpēc uzņēmums aktīvi sazinās ar klientiem, sniedzot informāciju par kontaktiem ar sociālo dienestu. Katram cilvēkam ir jāsaprot un jāatzīst: iespējama situācija, kurā neizdodas apmaksāt pakalpojumu. Ja tas ir viens rēķins, parasti iespējams kaut kādā laika periodā uzlabot situāciju, ja rēķini ir divi, vēl iespējami risinājumi. Savukārt situācija, kad rēķini ir trīs vai vairāk, ir ļoti smaga, to atrisināt ir grūti, konstatēja Leiškalns.
Līdz 1. oktobrim cenas pacēla 12% regulējamu enerģijas piegādātāju, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saņēmusi vēl 15 pieteikumi. Domājams, arī tos apstiprinās. Lielākais cenu pieaugums gaidāms Mārupē, Piņķos, kā arī Jūrmalā un Rīgā.
SPRK vadītāja Alda Ozola pastāstīja, ka šobrīd, ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas, it īpaši dabasgāzes cenu straujo pieaugumu amplitūda starp dažādām pašvaldībām būs salīdzinoši liela. Cita starpā jāņem vērā tādi faktori, kā izmantotās degvielas tips un mājokļu energoefektivitāte.
Problēmas bija jau ar vecajiem tarifiem
Jau ar pērnā gada rekordzemajām cenām aptuveni piektā daļa iedzīvotāju (20,7%) saskārās ar grūtībām komunālo rēķinu apmaksas ziņā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vissmagāk klājās trešajai daļai vientuļo pensionāru (34,5%) un gandrīz trešā daļa nepilno ģimeņu (30%). Mājokļa uzturēšanai mājsaimniecības vidēji tērē gandrīz 12% ienākumu. Pēdējos gados proporcija mazliet sarukusi (2013. gadā – 17,3%).
Labklājības ministrija uzsvēra, ka situāciju atvieglojusi vasarā pieņemtā jaunā sociālās palīdzības sniegšanas kārtība – pieaudzis gan saņēmēju skaits, gan atbalsta apjoms. Tagad pašvaldībām ir saprotams, kas tieši jāiekļauj mājokļa atbalstā, ko saņem viegli ievainojamie iedzīvotāju slāņi.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks uzsvēra, ka no 1. jūlija mājokļa atbalstā iekļautas apmēram 100 kWh pirmajam vienas mājsaimniecības loceklim un 30 kWh – katram nākamajam. Pašvaldībām, kas novērtē mājsaimniecības ienākumus, ir jāsniedz mājokļa atbalsts.
Taču pašvaldības ir neapmierinātas – pārmaiņas jau bez cenu pieauguma radīja papildu izdevumus. Jau pērn mājokļa atbalstam visā Latvijā tērēja aptuveni 12 miljonus eiro, bet nākamajā gadā šī summa varētu sasniegt 25 miljonus eiro, norāda LM.
Piedevām – "strāvas trieciens"
Augs arī elektroenerģijas cena. Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Ilgtermiņa attīstības komisijas priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs, norādīja:
"Daudziem cilvēkiem cena radīs krīzi. Pensionāram tā pavisam noteikti būs krīze. Rēķini, ko viņš saņems par elektrību – pavisam noteikti, par dabasgāzi, vēl atklāts ir apkures jautājums. Rēķins par elektrību vidēji pieaugs divas reizes.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm – tā ir tā pati "vidējā temperatūra slimnīcā", taču ģimenei, kas patērē 200 kWh (tas ir vidējais rādītājs) cena pieaugs vairāk nekā divkārt. Agrāk bija 22,7 eiro, bet būs 48 eiro, gandrīz 50. Uzskatu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, pensionāriem "krīze" ir precīzs apzīmējums."
8. oktobrī Finanšu un Labklājības ministrijas ierosināja saistīt "elektrības" atbalstu ar vakcinācijas faktu: kompensēt tarifu celšanu tikai vakcinētajiem pensionāriem – 20 eiro mēnesī no novembra līdz martam.
Politiskā atbalsta gadījumā valdība varētu lemt par divkārt lielāku atbalstu elektroenerģijas apmaksai tiem, kas to jau saņem kā aizsargāts patērētājs, – maznodrošinātajiem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Budžetam tas izmaksās 17,5 miljonus eiro.