RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Desmit Eiropas Savienības valstu pārstāvji pauduši atbalstu kodolenerģētikas attīstībai. Citu starpā minēto nozari atbalsta arī Somija – kopīgo rezolūciju parakstījis valsts ekonomiskās attīstības ministrs Mika Lintile, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz portālu Yle.
Somijas ekonomiskās attīstības ministrs Mika Lintile un deviņi ES valstu ministri pauda atbalstu kodolenerģētikas attīstībai ar mērķi samazināt emisiju atmosfērā un stiprināt Eiropas enerģētisko neatkarību. Līdz ar Somijas politiķi dokumentu parakstījuši arī Francijas, Slovēnijas, Čehijas, Slovākijas, Horvātijas, Rumānijas, Polijas un Ungārijas ministri.
Lintike uzsvēra: elektrības cenu pieaugums Eiropā liecina, ka nepieciešams atteikties no fosilās degvielas, un vienlaikus demonstrē kodolenerģētikas nozīmi līdztekus atjaunojamo enerģijas avotu lietošanai.
"Enerģijas cenu pieaugums rāda, cik svarīgi mums ir pēc iespējas ātrāk mazināt savu enerģētisko atkarību no ārvalstim. Skaidrs, ka nākotnē spriedze energonesēju piegādes jomā kļūs par biežu parādību," teikts rakstā. Desmit ES valstu valdību pārstāvji uzsvēra, ka savienībai jāpievēršas piegādes avotu diversifikācijai.
Paziņojuma autori uzskata, ka kodolenerģētika pasargās no enerģijas cenu volatilitātes. Politiķi savu viedokli ilustrēja ar situāciju gāzes tirgū. Turklāt valdību pārstāvji uzskata, ka kodolenerģētikai ir ļoti liela loma klimata aizsardzībā.
Iepriekš jau vēstīts, ka pēdējos mēnešos Eiropas gāzes tirgū valda satraukums. Oktobra sākumā gāzes cenas sasniedza rekordaugstu atzīmi – 1937 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Pēc tam sekoja lejupslīde – cenas krasi pārtrauca pieaugumu un pat kritās pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par gatavību stabilizēt situāciju enerģētikas tirgū.
6. oktobī Putins enerģētikas jautājumiem veltītā apspriedē atbalstīja iniciatīvu palielināt gāzes piedāvājumu tirgū, ņemot vērā energonesēju cenu pieaugumu Eiropā. Pie tam viņš uzsvēra, ka tas jādara nevis tūlītējo darījumu tirgū ES, bet gan Sanktpēterburgas biržā. Bez tam Putins garantēja ar Ukrainu noslēgtā gāzes tranzīta līguma saistību ievērošanu, jo, pēc viņa vārdiem, nevajag nostādīt citas valstis "smagā stāvoklī" un graut uzticēšanos "Gazprom".
Gāzes cenu pieaugumu ES eksperti pamato ar nepietiekamām rezervēm PGK apkures perioda sākumā, galveno piegādātāju ierobežoto piedāvājumu un augsto SDG pieprasījumu Āzijā. Speciālisti atzīmēja, ka krīzes pamatā ir ES vadības nepārdomātie lēmumi, kas pasludinājusi kursu uz fosilo energonesēju nomaiņu pret ekoloģiski tīriem. Pie tam pasaulē vēl nav redzētas "zaļās enerģijas" ražošanas un akumulācijas sistēmas, kas nebūtu atkarīgas no laika apstākļiem.