Cerība uz alternatīvajiem enerģijas avotiem nav attaisnojusies. Jā, atskaites bija varenas, Eiropa visiem rādīja, kā jādzīvo... Bet, tiklīdz saulīte "sadrūma" un vējiņš "pamāja ar rociņu atvadām", pagaisa arī viss lepnums par brīvību no naftas un gāzes piegādēm, konstatēja radio Sputnik autors Oļegs Obuhovs.
Eiropas Savienībai vairs nav laika, lai izdomātu kaut ko jaunu. Varēja jau ārkārtas gadījumā ķerties pie oglēm, pie mazuta... kaut vai pie malkas! Sāka domāt ar AES iedarbināšanu, bet kur nu...
Krievija jau priecātos, ja varētu palīdzēt teju vai salstošajai Eiropai, tomēr visi iepriekš ierasto siltuma un gaismas avotu apjomus jau rezervējuši citi. Tagad ES, protams, pūlas kaut kā pārciest trakos laikus. Vieglāk klājas tiem, kam ir ilgtermiņa līgumi ar "Gazprom" par zilo degvielu. Bet tiem, kuri spārdījās, tūlītējo darījumu tirgus sagādājis milzu pārsteigumu. Cenas auga augumā un uzstādīja jaunus rekordus teju vai katru dienu.
Ja tā iest tālāk, labi, ja naudas gaismai, ūdenim un siltumam pietiks līdz Jaunajam 2022. gadam.
Ja hipotētiski pieņemt, ka "komunālie uzņēmumi pāries pie oglēm, tas novedīs pie milzīga pieprasījuma, ko Krievija nespēs īsā laika termiņā kompensēt", - analītiķus no ASV un ES citēja Forbes. Tāpēc jau aug gāzes cenas. Un daudzus tas neglābj.
Enerģētiskā krīze var izprovocēt haosu ekonomikā. Jau tiek apturētas ražotnes, samazināts personāla skaits – daudzi neiztur pasakaino rēķinu apmaksu. Bail pat iedomāties, kas notiks tālāk, un ekonomisti slīkst prognozēs, jo pagaidām nevienam nav pa spēkam atrisināt vienādojumu ar "nezināmo" enerģētikas faktoru. Varbūt tikai feniķiešu valdnieka meitai – skaistajai Eiropai – būs pa spēkam glābt Veco Pasauli?