RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Ja dekarbonizācija pasaules valstīs iegūs likuma statusu, naftas cenu kritums būs katastrofāls, uzskata Krievijas Finanšu ministrija, vēsta Sputnik Meedia.
Satraucošā prognoze izskanējusi Krievijas budžeta, nodokļu un muitas tarifu politikas pamatvirzienos 2022. gadam un plāna periodam 2023.-2024. gg., vēstīja RIA Novosti.
"Naftas pieprasījuma ilgtermiņa perspektīvas kļūst aizvien negatīvākas. Ja vairāku valstu paustie nodomi sasniegt neitrālu ogļskābās gāzes emisiju līdz 2050. gadam (Ķīnā – līdz 2060. gadam) saņems likuma statusu, un šim piemēram sekos citas valstis, naftas pieprasījums kritīsies katastrofāli," raksta dokumenta sastādītāji.
Analītiķi vērtē, ka "melnā zelta" pieprasījums 2050. gadā var kristies 4-6 reizes salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, vēstīja aģentūra.
Tāpat dokumenta sastādītāji atzīmēja: Starptautiskās enerģētiskās aģentūras ieskatā, naftas cenas var kristies līdz 35 dolāriem par barelu 2030. gadā, bet pēc tam palēnām mazināsies līdz 25 dolāriem 2050. gadā (2020. gada cenās).
No otras puses, lielie starptautiskie investīciju fondi, kas kontrolē aktīvus par kopsummu virs 14 triljoniem dolāru (ieskaitot BlackRock, GP Morgan, Zviedrijas un Norvēģijas nacionālos fondus, bankas Goldman Sachs, Deutsche Bank, BNP Paribas, Société Générale), sāk izskatīt klimatiskos riskus no investīciju viedokļa. Tātad tie atsakās no ieguves projektu finansēšanas atsevišķos sektoros un plāno samazināt investīcijas fosilajā degvielā.
Krievijas Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka tamlīdzīga tendence var novest pie jaunu projektu krasa sarukuma ģeoloģiskās izlūkošanas jomā, it īpaši šelfā, kur līdera lomā nākušas attīstīto valstu naftas un gāzes kompānijas.
Bez tam atsevišķos gadījumos investīciju fondu lēmumi var izraisīt lokālu naftas piedāvājuma deficītu pasaulē, bet tas savukārt var novest pie "melnā zelta" cenu palielinātas volatilitātes (statistisks rādītājs, kas raksturo cenas izmaiņu tendenci).
Iepriekš Sputnik Meedia pastāstīja, ka Igaunijā EK klimatisko mērķu sasniegšanas plānu asi kritizēja konservatīvā partija EKRE. Pēc partijas līdera Martina Helmes domām, ES vadība padevusies klimatiskajai histērijai un pieņem neapdomātus lēmumus.
Klimatiskās paketes pamatā ir tēze par to, ka visa rūpniecība kaitē ekoloģijai un ir jāiznīcina. Taču, pat ja tiks apturēta visa Eiropas ekonomika, tas nevarēs būtiski ietekmēt ogļskābās gāzes izmešus pasaules mērogā, uzskata politiķis. Toties, viņš uzsvēra, noteikti pieaugs transporta, produktu, kā arī komunālo pakalpojumu cenas.