RĪGA, 1. oktobris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz: koeficientu, kas tiek piemērots vidējai algai valstī Saeimas deputātu atlīdzības aprēķinam, plānots palielināt no tagadējiem 3,2 līdz 3,5.
Savukārt valsts prezidenta, premjerministra un Saeimas priekšsēdētāja atlīdzības aprēķinam plānots piemērot koeficientu 7. Piemēram, valdības vadītājam, kam tagad piemērots koeficients 4,93, alga pieaugs par 42%.
Valsts prezidenta alga pieaugs no tagadējiem 5960 eiro līdz 7607 eiro. Tādu pašu summu tagadējo 5357 eiro vietā saņems Saeimas spīkeris. Ministru atlīdzības pieaugs no 5086 līdz 6737 eiro. Turklāt augs arī amatpersonu reprezentācijas izdevumi, piemēram, prezidents ik mēnesi saņems nevis 1192 eiro, kā tagad, bet gan 3043 eiro.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā periodā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. janvārim.
Likumprojekta anotācijas autori atzīmē, ka augstāko amatpersonu atlīdzības maksimālais līmenis nav palielinājies kopš 2010. gada. Pašreizējā situācija draud ar augstas klases speciālistu aiziešanu no valsts pārvaldes uz privāto sektoru viņu profesionālajām iemaņām neatbilstošās zemās atlīdzības dēļ. Likumprojekta autori norāda, ka tagad algas valsts sektorā esot kritiski zemas.
Tiesa, statistika norāda, ka situācija ir citāda. Piemēram, saskaņā ar datiem par 2021. gada otro ceturksni, vidējā alga bruto valstī sasniedza 1237 eiro. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījumi. Salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni algas valstī vidēji pieaugušas par 115 eiro, jeb par 10,2%. Pie tam vidējā alga bruto privātajā sektorā 2021. gadā sastādīja 1215 eiro un gada laikā vidēji pieaugušas par 9%. Algas sabiedriskajā sektorā ir apsteigušas privāto, gada laikā pieaugot par 13,4% - līdz 1291 eiro. Vadības sektorā, kas ietver valsts un pašvaldības iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētus uzņēmumus, algas pieaugušas par 14,8%, bet vidējā alga sastāda 1268 eiro.