"Balkānos atkal iedegas liesmas". Pie kā novedīs konfrontācija Kosovā

Aleksandrs Vučičs piezvanīja NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam. Acīmredzot, ne pie kā konkrēta saruna neveda – intervijā vietējai televīzijai prezidents neslēpa aizkaitinājumu: "Septiņas dienas Rietumos neuztraucās, bet satraucās, kad Serbija parādīja, ka grautiņus nepieļaus. Viņiem šķita, ka es jokoju."

Prezidents runā par NATO valstu nervozo reakciju pēc Belgradas lēmuma pacelt gaisā kara aviāciju.

Spriedze pie Serbijas un daļēji atzītās Kosovas robežas aug kopš pagājušās pirmdienas. Priština prasa, lai republikā dzīvojošie serbi nomainītu automašīnu numuru zīmes pret Kosovas numuriem. Atbildei cilvēki organizēja miermīlīgas demonstrācijas pie robežas caurlaides punktiem "Jarine" un "Brnjak", kā arī ar kravas mašīnām bloķēja satiksmi uz maģistrālēm, kas savieno Serbiju ar Kosovu.

Priština savilka IeM speciālo uzdevumu vienības – vismaz 350 karavīrus un vairākus desmitus bruņumašīnu. Viņi apmētāja mītiņa dalībniekus ar asaru gāzes granātām. NATO un ES nereaģēja.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Belgrada pacēla gaisā aviāciju – Krievijā iepirktos iznīcinātājus MiG-29 un trieciena helikopterus Mi-35. Ar "gaiss-zeme" tipa raķetēm bruņotās lidmašīnas pikējošā lidojumā pārlidoja pāri kontrolpunktam "Jarine". Un šoreiz NATO reaģēja.

"Ziemeļatlantijas alianse pieprasa tūlītēju deeskalāciju Kosovas ziemeļos, - ziņoja bloka oficiālā pārstāve Oana Lungesku. – Mēs aicinām Belgradu un Prištinu būt savaldīgiem, izvairīties no vienpusējām darbībām un atgriezties pie dialoga. Jebkurā gadījumā, starptautiskie spēki KFOR joprojām garantēs drošību un stabilitāti reģionā."

Savukārt Krievijas vēstniecība Belgradā atzīmēja, ka Serbijas valdība rīkojas atbildīgi un likumīgi. Diplomāti uzskata, ka konfliktu izprovocējusi Priština. Svētdien diplomātiskās misijas vadītājs Aleksandrs Bocans-Harčenko un kara atašejs ģenerālmajors Aleksandrs Zinčenko apmeklēja robežu. Viņus pavadīja valsts aizsardzības ministrs Neboišs Stefanovičs.

"Mēs vēlamies iepazīstināt savus draugus ar situāciju, ar notiekošo, parādīt, ka Serbija pilda starptautiskās saistības, rīkojas tiesiskajos ietvaros, - Stefanoviča teikto citēja Serbijas AM preses dienests. – Situācijas deeskalācijas mērķiem Prištinai jāatsauc vienības no norobežojuma līnijas. Nav iespējams sarunāties ar tiem, kuri neciena nevienu līgumu un cenšas panākt destabilicāciju, lai padzītu serbus no Kosovas ziemeļiem."

Ministrs aicināja Serbijas prokuratūru ierosināt lietas pret Kosovas policistiem un noskaidrot, vai pēdējās dienās nav notikuši terorakti pret serbiem. Aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Vuļins uzsvēra, ka Belgrada ir gatava Kosovas provokācijām, lai arī nevēlas saasināt konfliktu.

Serbu sociālajos tīklos izplatās videomateriāli par kara tehniku, arī tankiem, kas pārvietojas pa ceļiem. Domājams, to starpā ir arī modernizētie T-72MS, ko Krievija nodeva aizvadītajā gadā. vietējie mediji stāsta, ka tehnika tiek pārdislocēta pie Raškas pilsētas desmit kilometru attālumā no administratīvās līnijas ar Kosovu. Žurnālisti informē, ka tas turpinās jau vairākas dienas.

Pagaidām situācija paliek tiesiskajā laukā. Serbijas prokuratūra pārbauda, vai Kosovas speciālo uzdevumu vienību varas akcijas pret serbiem ir likumīgas.

"Tuvākajās dienās prokuratūra izskatīs, vai ir pamats ierosināt lietas pret speciālo uzdevumu vienības ROSU kaujiniekiem, kuri pastrādājuši dažādus noziegumus pret serbiem musu dienvidu novadā, - paziņoja aizsardzības ministrs Neboišs Stefanovičs. – Visas starptautiskās struktūras informēsim par notiekošo Kosovā un Metohijā un kāpēc netiek ievēroti starptautiskie notikumi, ANO rezolūcija un Briseles vienošanās."

Viņš uzsvēra, ka Priština jau astoņus gadus neievēto dialogā ar Belgradu panākto vienošanos par Serbu kopienu savienības (SKS) formēšanu ar autonomikas tiesībām novadā. Ministrs atzīmēja, ka serbus, kuri Kosovā izvietojuši SKS simboliku, aiztur policija.

"Mēs nevienu neesam aizturējuši, neesam iegājuši novada ziemeļos, nevicinām ieročus Kosovā un Metohijā, neesam spēruši nevienu soli, kas būtu pastiprinājis spriedzi, - uzsvēra Stefanovičs. – Vienlaikus ziemeļos notiek Prištinas akcija, kuras vienīgais mērķis ir destabilizācija un draudi serbu tautai."

Atgādināsim, 2008. gada februārī Kosovas autonomais novads un Metohija vienpusējā kārtībā pasludināja neatkarību un aktīvi cenšas iestāties starptautiskās organizācijās, ieskaitot UNESCO un Interpolu. Kosovu nav atzinušas vairāk nekā 60 valstis, ieskaitot Krieviju, Indiju un Ķīnu, kā arī piecas ES valstis.

Lai arī Belgrada nerakstīti pieņēmusi Kosovas neatkarību, oficiāli to neviens nav apstiprinājis. Jūnija beigās Serbija astoņos poligonos organizēja manevrus "Zibenīgais trieciens", kuros piedalījās vairāk nekā 15 tūkstoši karavīru. Piemēram, tika iesaistīta Sauszemes spēku 2. brigāde, kas patlaban dislocēta konfrontācijas zonā.