Parīze varētu iniciēt tuvināšanos Maskavai. Tas iespējams pēc alianses AUKUS izveidošanas un Austrālijas lēmuma anulēt lielu līgumu ar Franciju – darījumu 66 miljardu dolāru apmērā par 12 zemūdeņu iepirkumu, atzīmēja radio Sputnik autors Kirils Grišins.
Izdevuma National Interest publicētā raksta autors uzskata, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons tagad var spert apņēmīgus soļus ārpolitikā. Šādu lēmumu pieņemt mudinās informatīvais fons pēc darījuma laušanas. Piedevām jāņem vērā kreiso un labējās partijas "Nacionālā apvienība" Marina Lepēna pozīciju stiprināšanās. Tāpēc Makrons var sākt soļus ar mērķi tuvināt Maskavas un Parīzes attiecības.
Savukārt dažas Eiropas valstis bīstas no tādas hipotētiskas savienības. Tas ir trieciens NATO pozīcijām, galvassāpes valdošajai elitei Polijā, Baltijā, Gruzijā un Ukrainā, atzīmēja NI.
Kļūst skaidrs, ka Ukrainā diezin vai aplaudēs tādam iespējamam Francijas lēmumam. Vēl vairāk, to var uzskatīt par "nodevību": jūs taču draudzēsieties ar "agresoru". Piedevām mītiskajos stāstos par Ukrainas iestāšanos NATO un ES parādās jauns elements. Kijevai itin labi varētu uzdot jautājumu: mīļie draugi, kur tad jūs taisāties, ja šo mīklu galvenais elements izkrīt nezin kur?
Protams, ja patiešām notika tāds pavērsiens Parīzes ārpolitikā, tā noteikti nebūs viena mirkļa parādība. Un pagaidām tādu Parīzes "demaršu" var itin labi iedomāties.
Pirmkārt, Francijas politisko eliti mūžam nomāc otrā numura statuss Eiropā, pēc Vācijas. Te ir gan cīņa par līdera vietu ES, centieni meklēt atbildi uz jautājumu "kas ir Eiropas galvenā lokomotīve". Un, kad no šīs lokomotīves tālā pieturā noāķē 66 vagonus, mašīnists, protams, ir spiests kaut ko uzsākt.
Tāpēc Francija un Emanuels Makrons personīgi var sastrādāt kaut ko neparastu, kas varētu pievērst uzmanību valstij. Vai atceraties, kā klasiķis teica: "Visiem iemācījis kopt viņu, cienīt, izdabāt. Kāds teicams paraugs, ņemams vērā!" Te – tas pats. No imidža zuduma var atgūties visdažādākajiem paņēmieniem, arī tādiem, kas daudziem šķiet gluži negaidīti.