ASV, Lielbritānijas un Austrālijas nesen radītā savienība AUKUS iecerēta jau visai sen, ar to saistīts arī Brexit – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, uzskata Krievijas militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" redaktors Aleksejs Ļeonkovs.
Tieši AUKUS vajadzībām tika izstrādāta stratēģija "NATO 2030", saskaņā ar kuru Eiropas valstīm vajadzēja pakļauties kaut kādai struktūrai, bet NATO ģenerālsekretārs kļūst par izpilddirektoru. Ja ir izpilddirektors, jābūt kaut kādai struktūrai, kam viņš pakļauts, un triju anglosakšu valstu alianse kļūs par struktūru, kam pakļausies NATO.
Šī struktūra pastāvēs patstāvīgi, un tai būs nospļauties par kaut kādiem ierobežojumiem, ko paredz starptautiskās vienošanās. Ar to saistīts nesenais skandāls, kas izcēlās Francijas un Austrālijas attiecībās. Lieta tāda, ka 2019. gadā austrālieši noslēdza ar Parīzi līgumu par 12 dīzeļzemūdeņu būvi, bet tagad AUKUS dēļ vienošanās ir lauzta.
Pateicoties ASV, Austrālijai parādīsies zemūdenes ar kodolreaktoriem, tāpat kā Lielbritānijai, kas plāno palielināt savu kodolarsenālu līdz 160 kodollādiņiem. Plānots, ka lādiņi paredzēti desmit zemūdenēm, kas spēj uzņemt starpkontinentālās kodolraķetes Trident-2 (D5). Zemūdens kodolklubā parādīsies jauna valsts.
Kodolzemūdenes Austrālijas flotē automātiski padarīs AUKUS par galveno savaldīšanas faktoru gan Atlantijā, gan Klusajā okeānā. Starp citu, tas viss iekļauts ASV Jūras kara spēku pārveidošanas programmā.
Tagad visas trīs valstis ASV vadībā strādās arī pie kopīga hiperskaņas ieroču projekta, jo Austrālija un Lielbritānija itin sekmīgi pavirzījušās uz priekšu to pētījumos. AUKUS darbību nākamais posms būs kopīga hiperskaņas kompleksa izstrāde, ko ieviesīs visos jaunā bloka valstu bruņoto spēku veidos.
Spīkera domas var neatbilst redakcijas viedoklim