RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Austrālijas lēmumu lauzt līgumu ar Franciju par zemūdeņu būvi, atgādināja Parīzei tās lēmumu situācijā ar aviācijas bāzes kuģu "Mistral" būvi, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš Austrālija, ņemot vērā vienošanos par partnerību ar Lielbritāniju un ASV aizsardzības un drošības jomā (AUKUS), paziņoja, ka lauž vienošanos ar franču kompāniju "Naval Group". Noslēgtais līgums 90 miljardu Austrālijas dolaru vērtībā paredzēja 12 Barracuda klases zemūdeņu būvi. Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns paziņoja, ka esot sadusmot par šo lēmumu un nosauca to par "triecienu mugurā".
"No kurienes tādas dusmas un rūgtums? Līgumu laušana Francijai jau it kā ir ierasta lieta. 2015. gadā Parīze lauza līgumu ar Krieviju par diviem aviācijas bāzes kuģiem "Mistral". Vai arī slikti ir tikai tie naži, ko tu jūti savā mugurā?" Zaharova pavaicāja savā Telegram kanālā.
Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, ASV prezidents Džo Baidens un Austrālijas premjerministrs Skots Morisons publicētajā kopīgajā rezolūcijā paziņoja, ka izveidota jauna stratēģiska partnerība AUKUS (Austrālija-Lielbritānija-ASV). Šīs alianses locekļu pirmā iniciatīva būs atomzemūdenes Austrālijas jūras kara flotes vajadzībām.
2017. gadā Kanbera izraudzījās Francijas kompāniju "Naval Group" valsts lielākā aizsardzības projekta īstenošanai – konvencionālo zemūdeņu būvei.
Nesen kļuva zināms, ka Austrālijas valdība lauž līgumu par labu sadarbībai ar Vašingtonu un Londonu. Savu lēmumu valdība pamatoja ar "paātrinātām izmaiņām reģionālajā drošībā".
Iepriekš Ķīnas vēstniecība Vašingtonā, komentējot Austrālijas, Lielbritānijas un ASV militārās partnerības veidošanu, aicināja valstis atbrīvoties no aukstā kara mentalitātes un neradīt pret kādu vērstas alianses.
Marijas Zaharovas minēto līgumu par divu "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģu būvi 1,2 miljardu eiro apmērā 2011. gadā noslēdza "Rosoboroneksport" un Francijas kompānija "DCNS/STX". Pirmo kuģi "Vladivostok" Francijai vajadzēja nodot Krievijai 2014. gada novembrī, taču, ņemot vērā notikumus Ukrainā un sankciju ieviešanu pret Krieviju, toreizējais Francijas prezidents Fransuā Olands nolēma apturēt vienošanās darbību.