Tāds ir traģēdijas divdesmitajā gadadienā publicēto FIB izmeklēšanas rezultātu pirmās daļas galvenais slēdziens. Izlūkdienests vēl strādā pie detaļām. Vai kļūs zināmi pasūtītāji, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Apmaiņas studenti
FIB pārskatā stāstīts, ka pašnāvnieki Navafs al Hazmi un Halids al Mighars – Saūda Arābijas pavalstnieki – ieradušies ASV 2000. gada rudenī. Vīzu viņi saņēma kā starptautiskās apmaiņas programmas studenti. Viņiem palīdzēja iekārtoties Omārs al Baijomi, pastāvīgs ASV iedzīvotājs. Viņš izsniedzis naudu kabatas izdevumiem, atradis mitekli, atrisinājis problēmas ar dokumentiem.
FIB uzsvēra, ka Baijomi nav saistīts ar Rijādas eliti, tomēr Saūda Arābijas konsulātā Losandželosā viņu mēdza uzņemt kā labu draugu. Diplomātiskās pārstāvniecības adresu grāmatā viņš atzīmēts kā students. Pāris nedēļas pirms lidmašīnas aizdzīšanas Baijomi pameta valsti.
Vēl viens pavediens – teroraktu izpildītāji bija pazīstami ar imamu Fahadu al Tumairi, sludinātāju mošējā Losandželosā, nosauktā par godu Saūda Arābijas karaļa vecākajam dēlam. Ticīgie stāstīja specdienestiem par visai apšaubāmajiem imama sprediķiem. Daudzi pārstāja apmeklēt mošeju un ieteica likumsargiem pievērst uzmanību imamam. Taču dažas nedēļas pirms 11. septembra teroraktiem Tumairi pazuda.
"Teroristi sazinājās ar "Al Kaidu"*, atsevišķām organizācijām Saūda Arābijā un tautiešiem, kuri varēja sniegt loģistikas vai finansiālo palīdzību lidmašīnu aizdzīšanā. Taču nav tiešas saiknes starp izpildītājiem un Saūda Arābijas valdību. Nav arī ziņu, ka Rijāda būtu iepriekš zinājusi par uzbrukumu dvīņutorņiem," rezumēja pārskata autori.
Specdienesti sola detalizētu informāciju par organizatoriem un izpildītājiem. Tomēr publicētais dokuments ir pamatīgi rediģēts, informācijas avotu personas dati vēl aizvien aizslepenoti.
Apgrūtināta izmeklēšana
FIB līdz pēdējam atteicās sniegt jebkādu informāciju par 11. septembra terorakta izpildītāju sponsoriem vai kuratoriem. Viņi piekāpās tikai pēc prezidenta Džo Baidena personīga rīkojuma. Iepriekš ne Džordžam Bušam, jaunākajam, ne Barakam Obamam un Donaldam Trampam neizdevās pārliecināt FIB.
Pirms 20 gadiem sāktā izmeklēšana vēl aizvien nav noslēgta. Specdienesti gandrīz tūlīt noskaidroja, ka 15 no 19 izpildītājiem bija Sauda Arābijas pilsoņi. Žurnālisti apgalvoja: karaliskā ģimene vismaz zinājusi, kādi ir pašnāvnieku plāni. Rijāda visas aizdomas noliedza.
Baltais nams un Valsts departaments ieteica atteikties no spekulācijām un sagaidīt oficiālās izmeklēšanas rezultātus.
"Jebkādas nepamatotas apsūdzības un sasteigti likumi var kaitēt amerikāņu karavīriem ārzemēs," apgalvoja valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Tieslietu ministrija lika šķēršļus bojāgājušo cilvēku tuvinieku un cietušo mēģinājumiem iesūdzēt tiesā karaliskās ģimenes locekļus. Resors atsaucās uz 1976. gada likumu, kas nodrošina imunitāti citām valstīm no amerikāņu prasībām. Sabiedrības spiediena rezultātā Kongress 2016. gadā pieņēma speciālu likumprojektu par 9/11 teroraktiem. Tas deva vaļu tuviniekiem.
Te spēlē iesaistījās Baraks Obama un uzlika veto. Amerikāņi bija sašutuši. Baltajam namam pārmeta dubultus standartus: no vienas puses, prezidents solīja sodīt vainīgos, no otras – aizsargāja tos, kuri varēja būt saistīti ar teroraktu organizāciju.
Pieminēja arī to, ka tobrīd Rijāda bija galvenais naftas piegādātājs ASV, galvenais Vašingtonas stratēģiskais partneris Tuvajos Austrumos. Karalistē darbojas Eskana militārais komplekss, no kurienes amerikāņu instruktori var piekļūt visām reģiona valstīm. Skanēja pārmetumi, ka naftas un armijas bāzu dēļ Baltais nams gatavs ignorēt visas tautas bēdas.
2016. gada septembrī Kongress noraidīja Obamas veto, likums stājās spēkā. Kopš tā laika vairāk nekā divi tūkstoši bojāgājušo ģimeņu un divdesmit tūkstoši cietušo fizisko un juridisko personu iesnieguši prasības pret karalisti.
Sabiedroto attiecības – pāri visam
Donalds Tramps procesu piebremzēja. Pirmajā ārvalstu vizītē viņš devās uz Rijādu, paziņoja, ka sadarbība paplašināsies. Baltais nams visiem spēkiem izvairījās pieminēt Saūda Arābiju 9/11 notikumu kontekstā. Nereaģēja, kad karalistes valdība tika turēta aizdomās par saikni ar žurnālista Džamala Hašogi slepkavību Stambulā.
Situācija mainījās, kad pie varas nāva Baidens. Sēdies prezidenta krēslā, viņš atklāti nosauca Saūda Arābiju par izstumto valsti. Aicināja izmeklēt žurnālista slepkavību. Galvenais – Baidens deva "zaļo gaismu" tiesvedībai 9/11 lietā.
Šovasar tiesvedībā par cietušo prasībām nopratināti variāki arābu ierēdņi, kuri pirms divdesmit gadiem ieņēma augstus posteņus. Sēdes turpinās, tomēr pagaidām nekas neliecina, ka Rijāda būtu saistīta ar traģiskajiem notikumiem.
Krievijas Starptautisko lietu padomes speciālists Tuvo Austrumu jautājumos Aleksejs Hļebņikovs netic, ka amerikāņi veiks kaut kādus pasākumus pret Saūda Arābiju.
"Rijāda ir amerikāņu bruņojuma galvenais pircējs. Vašingtona noteikti nevēlas zaudēt miljardiem lielus līgumus. Baidena stingrie izteikumi nav nekāds rādītājs. Iepriekš arī Obama bija gatavs izšķirties par konfrontāciju ar sabiedrotajiem, ja viņu vaina būs pierādīta. Taču pierādījumu nebija, un arābi vēl aizvien ir Baltā nama galvenie sabiedrotie Tuvajos Austrumos," viņš paskaidroja.
Hļebņikovs atzīmēja arī Rijādas viltīgo pozīciju. "Kad no Vašingtonas puses skan apsūdzības par saikni ar 9/11 notikumiem, karaliskā ģimene uzsver: Saūda Arābijas pilsoņi, iespējams, bija saistīti ar teroristiem, taču ar monarhiem tam nav nekāda sakara. Aicina saukt noziedzniekus vārdā un sola sodīt viņus patstāvīgi," konstatēja eksperts.
Politologs pievērsa uzmanību arī tam, ka troņprincis Muhameds ben Salmans Al Saūds pat bez amerikāņu spiediena jau divus gadus tīra politisko lauku valstī. Arābi arī augstu vērtē sabiedroto attiecības un darīs visu iespējamo, lai saglabātu tās agrākajā gultnē.
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.