RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Šogad ierosinātas jau 29 lietas par bērnu izņemšanu no ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo ģimenēm, informē BNN, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas datiem. 2020. gadā tika ierosināta 41 lieta.
Visbiežāk bērni tiek izņemti no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Islandē un Zviedrijā.
"Tieslietu ministrija, risinot un iesaistoties šādu lietu izskatīšanā, secina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērni no Latvijas valsts piederīgajām ģimenēm tiek izņemti, ir vecāku bērnu aprūpes nenodrošināšana," norāda Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele.
Pēc viņas vārdiem Tieslietu ministrija jau izstrādājusi vadlīnijas vecākiem, lai laicīgi informētu viņus par noteikumiem, kas jāievēro bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai. Šīs vadlīnijas pieejamas Tieslietu ministrijas mājaslapā.
Jautājumi par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs pastāvīgi ir arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs redzeslokā.
Departamenta direktore Agnese Saliņa norāda, ka, atrodoties ārvalstīs un saskaroties ar grūtībām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, ģimenei ir pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar tuvāko Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, lai operatīvi saņemtu nepieciešamo palīdzību.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norāda, ka nav kāda universāla risinājuma gadījumos, kad Latvijas bērni tiek izņemti no ģimenēm ārvalstīs. Katrs gadījums ir unikāls un bāriņtiesa rūpīgi izpēte katru situāciju, jo runa nav tikai par Latvijas, bet arī par ārvalstu likumiem un tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
Ja rodas risks, ka bērnu šķirs no ģimenes, vecākiem jāpievērš īpaša uzmanība jebkuram dokumentam, ko aicina parakstīt atbildīgās ārvalstu institūcijas.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja paziņoja, ka pagājušajā gadā pēc psiholoģiskām konsultācijām uz bezmaksas bērnu un pusaudžu uzticības tālruni zvanīja gandrīz 7000 reižu, šogad – gandrīz 4000.
"Esam secinājuši, ka šajā laikā krasi mainījusies konsultāciju problemātika – akcents izteikti novirzījies no problēmsituācijām izglītības iestādēs uz ģimenēm. Ģimenēs pieauga attiecību problēmu loks, kā arī pieauga vardarbības gadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni. Rezultātā arvien vairāk saasinās bērnu emocionālās problēmas un to ietekme uz garīgo veselību kopumā," atzīmē Vēja.