RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas dienests apstiprinājis plānu no Baltkrievijas vedošo elektrotīklu maksimālās caurlaides spējas samazināšanai, vēsta Оbzor.lt. Pēc tam tirdzniecībai ar Krieviju Latvija varēs izmantot tikai jaudu, kas atbildīs līniju caurlaides spējai.
Saskaņā ar pašreizējo metodiku, ko izmanto Latvija un Igaunija, tiek novērtēta maksimālā Lietuvas un Baltkrievijas saslēguma caurlaides jauda. Lietuvas amatpersonas ir pārliecinātas, ka tādējādi Lietuvā nonāk elektroenerģija no BelAES, tātad tiek pārkāpts tā saucamais "antiastravjecas likums". Latvija apgalvo, ka tirgo tikai Krievijas elektroenerģiju.
Patlaban elektroenerģijas padeves līnijas no Baltkrievijas uz Lietuvu maksimālā caurlaides spēja tiks samazināta no 1250 līdz 400 megavatiem – ar to pietiks Lietuvas energopadeves sistēmas drošai darbībai. Tad Latvija tirdzniecībai ar trešajām valstīm varēs izmantot caurlaides spēju, kas aptuveni atbildīs tās saslēgumiem ar Krieviju.
BelAES un tirdzniecības metodika
Lietuva pēc BelAES palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.
Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.
Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.
Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Vienlaikus Latvija un Igaunija joprojām izmanto apstiprināto metodiku. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja, ka lūdz Krievijas resorus sniegt elektroenerģijas izcelsmes garantijas, lai būtu zināms, ka tā ražota Krievijā, nevis Baltkrievijā. Vēl vairāk, resors norādīja, ņemot vērā Lietuvas lūgumu neizmantot Lietuvas un Baltkrievijas starpsaslēgumus, caurlaides spēja tirdzniecībai starp trešajām valstīm un Baltijas valstīm samazināta par 38%.
Lietuva apgalvo, ka metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielina Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.
Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.