RĪGA, 11. septembris — Sputnik. Simtiem migrantu ierašanās kļuva par šoku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), pastāstīja jaunā iestādes vadītāja Maira Roze Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas".
"Jo mūsu centrā Muceniekos pāris dienu laikā bija jāizvieto vairāk nekā 300 cilvēku. Taču maksimāli mēs varam izvietot tikai 450 cilvēkus," paskaidroja viņa.
Pēc Rozes vārdiem situāciju apgrūtina tas, ka, ja šādu migrantu grupas no robežas ved ar autobusiem un viņu vidū ir kāds Covid-19 slimnieks, viņš inficē arī citus cilvēkus.
Šogad patvērumu Latvijā lūdza 470 cilvēki. Muceniekos atrodas 255 cilvēki, IeM sporta centrā "Dzintari" Jūrmalā — 48 (ieskaitot 15 personas, kurām jau ir piešķirts statuss, bet pagaidām nav atrasts mājoklis).
Roze stāsta, ka ir arī tādi, kuri pēc karantīnas nolēmuši, ka negrib palikt Latvijā un devušies uz Vāciju, negaidot lēmumu par statusa piešķiršanu, taču Lietuvā vai Polijā viņus aizturējuši robežsargi un aizsūtījuši atpakaļ.
"Ja viņi neievēro kārtību, robežsargi viņus aiztur. Tomēr viņi paliek patvēruma meklētāji, un viņu statuss nemainās. Kamēr mēs neesam izskatījuši šī cilvēka lietu, viņš paliek mūsu jurisdikcijā un mums tik un tā jāpieņem lēmums attiecībā uz viņa pieteikumu. Šāda lēmuma pieņemšana nav iespējama bez intervijas un rūpīgas pārbaudes. Mēs nevaram teikt: "nu ko, dodam negatīvu atbildi, un viss." Tā nedrīkst. Mums jāievēro visi lietas izskatīšanas noteikumi," skaidro PMLP vadītāja.
Nav skaidrs, cik cilvēku mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu. Šonedēļ aģentūra LETA, atsaucoties uz robežsardzi, informēja, ka no 10. augusta līdz 6. septembrim tādu bija vairāk nekā tūkstotis un viņiem bija likts doties atpakaļ. Taču LSM.lv skaidro, ka runa ir par robežas šķērsošanas mēģinājumu, nevis personu skaitu.
"Personu identificēšana noteikti nenotiek. Mēs personības un dokumentus nepārbaudām, nekādas formalitātes netiek veiktas. Vai starp tām varētu būt viena un tā pati persona, kas ir atgriezta divas reizes, — jā, tas nav izslēgts. Mēs viņus atgriežam uz Baltkrieviju ar cerību, ka viņi pēc tam neatgriežas kādā citā vietā. Bet apgalvot, ka tas nebija noticis, mēs, protams, arī nevaram," paziņoja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Tādējādi iespējams, ka daži simti cilvēki vairākkārt mēģinājuši iekļūt Latvijā.
Tādi gadījumi, kad vesela cilvēku grupa atkārtoti mēģinātu kolektīvi pāriet robežu, nav fiksēti, uzsver Pētersone. Taču arī šajā gadījumā viņai pārliecības nav, jo formāli šie cilvēki nekādi netiek identificēti:
"Bet ir jāsaprot, ka robeža ir gara. Ir vairākas robežapzsardzības nodaļas, un katrā nodaļā ir savs personāls. Pieņemsim, ienāk piektajā kilometrā, mēs atgriežam, un nākamajā dienā – piecpadsmitajā kilometrā… Fotogrāfiskā atmiņa, kad zina visus sejā, — tas arī nav iespējams. Robežsargu norīkojumi arī mainās pa dienām. Un izsekot un apgalvot — šis ir tas, kas staigā… Izslēgt to nevar, bet apgalvot arī nevaram, ka kāda grupa tur staigā septiņas reizes. Man gribētos ticēt, ka tas skaitlis, tūkstotis, ko mēs atturam, ka starp viņiem pamatā nav tie, kuri mēģina jau septiņas reizes šķērsot," viņa piebilda.
Pēdējā laikā Lietuva, Latvija un Polija informē par nelegālo migrantu augošo skaitu, kas aizturēti uz Baltkrievijas robežas, un pārmet Minskai migrācijas krīzes radīšanu. ES apgalvo, ka Baltkrievija izmanto migrantus kā "hibrīdieroci" pret ES, kopš savienība ieviesusi sankcijas pret Minsku.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Minska vairs necentīsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu uz ES valstīm: Rietumu sankciju dēļ tam nav "ne naudas, ne spēku". Baltkrievijas robežsargi jau vairākkārt ziņojuši: viņi vēro, kā Lietuva, Polija un Latvija ar varu padzen migrantus uz Baltkrievijas teritoriju.
Šonedēļ Lukašenko iesniedzis parlamentā likumprojektu par readmisijas līguma apturēšanu ar Eiropas Savienību.