Vienlaikus, saskaņā ar tiesas lēmumu, "Ziemeļu straumi 2" vēlas atstāt uz pusi tukšu – saskaņā ar ES direktīvas prasībām. Par to, vai Rietumi ir gatavi tādiem upuriem, lai radītu spiedienu pret Krievijas projektu, un kas notiks, kad pienāks sals, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Objektīvi iemesli
Zilās degvielas cena aug kopš augusta vidus – kopš "Gazprom" krasi samazināja piegādes ES pa cauruļvadu "Jamala-Eiropa". Kijeva pieprasīja Briselei tikt skaidrībā ar "Krievijas diversiju": Maskava it kā mākslīgi radot deficītu, lai nepalielinātu tranzītu. Dīvainas apsūdzības, jo līdz 2024. gadam, kamēr spēkā ir "Gazprom" un "Naftogaz" līgums, ienākumu zudums Ukrainai nedraud.
Neviens negaidīja krasas kustības "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas priekšvakarā. Tomēr vācieši sagādāja pārsteigumu: Diseldorfas tiesa nepieļāva izņēmumu attiecībā uz Krievijas cauruļvadu. ES Gāzes direktīva pieprasa, lai būtu alternatīvs piegādātājs vai cits GTS īpašnieks. "Gazprom", komentējot situāciju, atzīmēja, ka aizsargās savas intereses ar visām pieejamām juridiskajām metodēm.
Vienlaikus gāze jau maksā pusotru reizi vairāk nekā nafta. Oktobra nākotnes darījumi saskaņā ar Holandes TTF indeksu, pārspējuši kārtējo rekordu: 7. septembrī tirdzniecības sesijas laikā tie sasniedza 660 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, jeb apmēram 110 dolāri par barelu naftas ekvivalentā.
Cenu augšupejai ir vairāki iemesli, kuru vidū svarīgākais ir zemais līmenis Eiropas pazemes gāzes krātuvēs (PGK). Tajās pašlaik ir par 10-15 miljardiem kubikmetru mazāk nekā vajadzētu, lai komfortabli dzīvotu ziemas sezonā. Vēl viens faktors – aug SDG pieprasījums Āzijas tirgos.
"Spriežot pēc netiešām pazīmēm, pievienojas "Gazprom" nevēlēšanās palielināt iesūknēšanu krātuvēs vai tirdzniecību spotu tirgū īsi pirms "Ziemeļu straumes 2" starta," sarunā ar RIA Novosti pieļāva Dmitrijs Marinčenko, aģentūras "Fitch" dabas resursu un izejvielu preču grupas direktors.
Nekā lieka
Rietumvalstu mediji nekavējoties pie visa apsūdzēja Krieviju. Amerikāņu Bloomberg un kanāls CNBC uzskata: gāzes holdings regulējot piegādes "pēc saviem ieskatiem", lai piespiestu eiropiešus atteikties no ierobežojumiem, kas attiecināti pret "Ziemeļu straumi 2". Tomēr Krievijas kompānija formāli nepārkāpj nekādas vienošanās.
"Visas saistības saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kuru ietvaros klienti Eiropā pieprasa no piegādātāja ceturkšņa, mēneša un diennakts apjomus, "Gazprom eksport" izpilda pilnībā. Savukārt tranzīts caur Ukrainu un Poliju tiek izmantots tik, cik nepieciešams," uzsvēra Aleksejs Grivačs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks.
"Ukrainas GTS operatora" vadītājs Sergejs Makogons sūkstījās par to, ka "Gazprom" neizmanto cauruļvada Ukrainas iecirkņa jaudas pilnībā. Tirgu patiešām nervozē SDG deficīts un Krievijas holdinga nevēlēšanās rezervēt papildu tranzītu. Arī tas viss liek pieaugt cenām.
Treideri ir uz robežas
Bloomberg stāsta, ka Krievija samazina eksportu, ņemot vērā augstu iekšējo pieprasījumu, ieguves traucējumus un vienošanos par mazāku tranzītu caur Ukrainu. Taču, atzina aģentūra, eiropieši norēķinās arī par spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2".
Piemēram, pēc Bloomberg datiem, augusta beigās "Gazprom eksport" vairs nepārdod degvielu 2022. gadam savā Elektroniskajā laukumā. Tirdzniecība pārtrūka aptuveni stundu pēc operatora "Nord Stream 2 AG" apelācijas noraidīšanas.
Divi "Gazprom" pārstāvji, uz ko atsaucas aģentūra, pastāstīja, ka šie notikumi nav saistīti. Tomēr "Eiropas treideri stāv uz robežas", viņi baidās, ka krātuves netiks aizpildītas līdz ziemai, kad pieprasījums strauji pieaugs, atzīmēja Bloomberg.
"Pērn gāzes izņemšanas sezona no PGK Eiropā sākās 12. oktobrī. Saglabājoties pašreizējiem iesūknēšanas tempiem, var prognozēt, ka līdz šī gada 12. oktobrim krātuvēs būs apmēram 78 miljardi kubikmetru. Tas nozīmē, ka nebūs aizpildīti 25%, bet 17 miljardi kubikmetru gāzes no 66, kas tika iesūknēti pērn," aplēsa "Gazprom.
Tūlīt cēlās elektroenerģijas tarifi. Kā vienmēr, cieta vienkāršie patērētāji. Tomēr gāzes krīze draud arī Eiropas biznesam: auksta ziema var uzskrūvēt cenas un likt vairākām kompānijām pārtraukt ražošanu. Savukārt no gāzes atkarīgie uzņēmumi Lielbritānijā un Eiropā vienkārši apstāsies, norādīja "Financial Times".
Atslēgšana un dīkstāve
Eiropai nav vērts cerēt arī uz SDG piegādēm – izejviela aiziet uz citiem reģioniem, piemēram, uz Ķīnu.
"Pieprasījums Āzijā, domājams, būs liels, bet SDG piedāvājums diezin vai pieaugs. Regulatora ierobežojumi piegāžu struktūrā var pasliktināt situāciju un novest pie reāla fiziskā deficīta. Eiropā jau aug ogļu patēriņš, un tas notiek klimatisko jautājumu aktualizācijas fonā," atzīmēja Aleksejs Grivačs.
Ja ES atteiksies no "Ziemeļu straumes 2" dabasgāzes, eiropiešus gaida traucējumi elektrības padevē.
"Uz vēja elektrostacijām cerība ir vāja: pagājušajā ziemā tās banāli stāvēja apledojuma dēļ. Var, protams, pirkt SDG, taču tā būs daudz dārgāka, turklāt piegādātāji – ASV, Alžīra, Katara, Nigērija – sāks diktēt savus noteikumus. Rezultātā tas draud ES ar īstu enerģētisko kolapsu," uzskata Leonīds Hazanovs, neatkarīgais rūpniecības eksperts.
Tādā situācijā Diseldorfas tiesas spriedums vienkārši nebūs dzīvotspējīgs. Auksta ziema piespiedīs eiropiešus pārskatīt prasības. Bet Krievijas pozīcija ir vienkārša un saprotama.
"Nepieciešamo infrastruktūru uzbūvēja neskatoties uz visiem partneru niķiem Eiropā. Tai ir efektīvi jāstrādā – jāpiegādā Krievijas gāze patērētājiem Eiropā. Ja to mākslīgi ierobežos, konkurence tirgū vājināsies, un pircēji būs spiesti maksāt vairāk. Pie tā vainīgi tikai viņu regulatori," secināja Aleksejs Grivačs.
6. septembrī "Nord Stream 2" paziņoja, ka iegulta pēdējā caurule. Tikai pašai Eiropai vajadzēs lemt, kādos apjomos un par kādām cenām tā pirks degvielu.