Tā politologs Aleksandrs Rārs Vācijā atsaucās par Diseldorfas tiesas lēmumu neatbrīvot "Ziemeļu straumi 2" no ES Trešās energopaketes normām, atzīmēja radio Sputnik autors Oļegs Obuhovs.
Diskriminācija? Jā... Savām interesēm bruņojušies, "Ziemeļu straumes 2" pretinieki cīnīsies ar projektu, līdz izsīks mazākās iespējas aizkavēt tā pilnvērtīgu startu. Patiesībā ar to skaidrojams Diseldorfas tiesas lēmums saglabāt spēkā ES Gāzes direktīvas prasības pret "Ziemeļu straumi 2".
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, maģistrāli daļēji jāaizpilda alternatīvam piegādātājam. Citādi daļai caurules, kas ved ES teritorijā, jānonāk citas kompānijas īpašumā. ES to pamato ar vēlmi izvairīties no "Gazprom" dominējošā stāvokļa Eiropas tirgū ar meitasuzņēmumu starpniecību. Vācu politologs Aleksandrs Rārs sarunā ar "MK" pauda šaubas, vai tiesas spriedums saglabāsies spēkā ilgu laiku.
Pēc viņa vārdiem, vispirms jāpatur prātā, ka patiesībā direktīvai nevajadzētu darboties pret "Ziemeļu straumi 2": projekta īstenošana sākās 2018. gadā, energopaketi pieņēma 2019. gadā. "Nevar ar atpakaļejošu datumu ieviest likumu pret objektu, kas ir gandrīz gatavs," paziņoja Rārs.
Vācu politologs pievērsa uzmanību Briseles plāniem ievest ES ekonomikā "zaļo" enerģētiku līdz 2045. gadam. Taču eksperts pauda šaubas, vai tiešām līdz tam laikam vēlamais kļūs reāls. Piedevām, lai augošā Eiropas ekonomika justos labi, ES būs spiesta iepirkt no ārienes vairāk nekā 90% gāzes, jo savas degvielas vairs nepietiek – krājumi izsīkst.
Ņemot vērā visas šīs nianses, var droši prognozēt, ka Krievijas pozīcijas ES enerģētikas tirgū ir visai pievilcīgas. Turklāt neviens nav atcēlis arī skarbas ziemas, atgādināja politologs. Ja Eiropai ievajadzēsies gāzi, ES pilsoņu labklājības dēļ tā pievērs acis uz visām agrāk pieņemtajām direktīvām un partneru gaudām.
Tāpēc visus "Ziemeļu straumes 2" ceļā liktos šķēršļus būs iespējams mierīgi apiet, uzskata eksperts.
Piedevām, viņš precizēja, pastāv liels risks no Ukrainas nolietotās GTS viedokļa.
Ja tā, nav gluži saprotams, kālab Eiropas ierēdņi, Baltā nama administrācijas spiediena mākti, visādi groza savas enerģētiskās direktīvas? Lai nekaitinātu, izspiestu kādu labumu citos stratēģiskos jautājumos, piemēram, par ES autorūpniecības produkcijas noieta tirgus paplašināšanu. Sak, te piespēlēsim, bet pēc tam atgūsim savu kādā izdevīgā brīdī?
Labi, pagaidīsim. Tāda taktika bieži nes labāku rezultātu nekā agresīvs uzbrukums.