Oficiālie dati liecina, ka japāņu eksperimentos gājuši bojā vairāk nekā 3000 cilvēku. Habarovskā uz apsūdzēto sola bija tikai 12 noziedznieki. Tomēr tiesa pār viņiem bija vienīgais tribunāls pasaulē, kas tiesāja kara noziedzniekus – bakterioloģisko ieroču radītājus. Par Habarovskas procesu pastāstīja portāls Pravo.ru.
Noziegumi
1935.-1936. gg. Japānā tika saformētas slepenas vienības (vienība Nr. 731 un Nr. 100). Tās nodarbojās ar bakterioloģisko ieroču izstrādi un izmēģinājumiem. Ieroči bija paredzēti cīņai pret PSRS un citām valstīm. runa ir par mēra, holeras, tuberkulozes, tīfa, dizentērijas, Sibīrijas mēra un citu slimību izraisītājiem. Otrā pasaules kara gados šīs vienības eksperimentos slepus izmantoja ķīniešus, mandžūrus un PSRS pilsoņus.
Vienību Nr. 731 un Nr. 100 rīcībā bija zemes gabali, plašas telpas, speciālās iekārtas. Piemēram, vienības Nr. 731 vvajadzībām tika izbūvēta vesela kara pilsētiņa ar laboratorijām un dienesta telpām. Tai apkārt – aizliegtā zona. Vienībai bija sava aviācijas daļa un speciāls poligons.
Ražošanas nodaļa ik mēnesi izgatavoja līdz 300 kg mēra baktēriju vai līdz 1000 kg holeras baktēriju. Bakterioloģisko ieroču paraugu pārbaudēm, kā arī epidēmiju ārstēšanas metožu meklējumiem vienība Nr. 731 nepārtrauca eksperimentus. Tajos izmantoja ieslodzītos ķīniešus un krievus.
Habarovskas procesa laikā vienības Nr. 731 ražošanas nodaļas vadītājs Kiosi Kavasima atzinās, ka viņi saņēmuši dzīvus cilvēkus no Hārbinas žandarmērijas pārvaldes. Tie bija Ķīnā strādājošie PSRS pilsoņi, sagūstīti Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas komandieri, pretošanās kustības dalībnieki un viņu tuvinieki. Viņus izmantoja dažādiem pētījumiem. Cita starpā – lai noskaidrotu, cik ilgi cilvēks var nodzīvot nāvējošu baktēriju un citu faktoru iedarbībā. Pēc inficēšanās ieslodzītos ārstēja. Ja viņi izveseļojās, cilvēkus izmantoja citiem eksperimentiem. Vienību speciālisti uzšķērda dzīvus cilvēkus, lai novērotu slimības gaitu. Cietuma pastāvēšanas periodā neviens ieslodzītais neiznāca no tā dzīvs. Kavasimas dokumenti liecina, ka laikā no 1940. līdz 1945. gadam vienībā Nr. 731 gājuši bojā vismaz trīs tūkstoši cilvēku. Bijušie vienības līdzstrādnieki apgalvoja, ka patiesībā upuru skaits bija daudz lielāks.
Bakterioloģisko līdzekļu izmēģinājumi notika ne tikai laboratorijās un poligonos, bet arī lauka apstākļos. Piemēram, 1939. gadā, Japānas armijai atkāpjoties, Halkingolas upē (Ķīna) tika izlieti patogēni organismi. 1940. gadā vienība Nr. 731 Ninbo pilsētas rajonā (Ķīna) no lidmašīnas nometa ar mēri inficētas blusas.
Gar PSRS robežu stiepās filiāļu tīkls bakterioloģiskā ieroča pielietošanai uzbrukuma operāciju laikā. Izskanējusi versija, ka vienības Nr. 731 un Nr. 100 darbību rezultātā Tālajos Austrumos, pēc tam – arī citos Krievijas reģionos parādījās ērču encefalīts.
Sods
Kad 1945. gada augustā Sarkanā armija nepilna mēneša laikā sakāva Kantonas grupējumu un atbrīvoja Mandžūriju no japāņu spēkiem, nāvējošajiem eksperimentiem tika pielikts punkts. Vienības Nr. 731 vadītājs Isi Siro un lielākā daļa viņa padoto paspēja evakuēties uz Japānu, gūstā krita vien nedaudzi. Pēc pārrunām PSRS izdeva ASV japāņu militārpersonas, ko amerikāņi apsūdzēja par virkni kara noziegumu. Pārējo gūstekņu liktenis tika lemts Habarovskas tiesas procesā.
Japāņu kara noziegumus izmeklēja PSRS Habarovskas novada IeM operatīvā grupa un izmeklēšanas pārvalde. Izmeklēšana ilga no 22. oktobra līdz 1949. gada 13. decembrim. Galu galā uz Primorskas kara apgabala Kara tribunāla apsūdzēto sola sēdās 12 cilvēki – no Kantonas grupējuma komandiera līdz vienības Nr. 731 laborantam.
Viņus apsūdzēja par 1925. gada Ženēvas protokola pārkāpumu: vienību Nr, 731 un Nr. 100 izveidošanu, kas izstrādāja un izmantoja bakterioloģiskos ieročus un eksperimentos izmantoja cilvēkus. Habarovskas process ilga no 1949. gada 25. līdz 30. decembrim. Tā gaitā tika uzklausītas 16 japāņu karagūstekņu liecības, un tiesa iepazinās ar tiesu medicīnas ekspertīzes slēdzienu.
Apsūdzību pārstāvēja prokurors Ļevs Smirnovs, viņš paziņoja: "Šis process ar neparastu skaidrību parādījis Japānas noziedzīgā imperiālisma zvērisko seju, kas dziļā noslēpumā gatavoja bakterioloģisko karu – vienu no necilvēciskākajiem agresijas ieročiem. Brīdis, kad bija plānots mest cīņā pret cilvēci neskaitāmu miljardu patogēnu mikrobu briesmīgos spēkus, bija pacisam tuvs, un vienīgi Padomju Savienības bruņoto spēku straujais un satriecošais uzbrukums izglāba pasauli no bakterioloģiskā kara šasmām. Ar lepnumu par savu vareno sociālistisku Dzimteni, kas izglāba cilvēci no bojāejas, mēs šodien atceramies padomju tautas lielo varoņdarbu Tēcijas karā. Jūs spriedumam ne tikai skarbi un taisnīgi jāsoda tiesai nodotos noziedzniekus un jānosoda japāņu agresoru ļaundarības. Šim spriedumam jāskan kā draudīgam brīdinājumam jauna pasaules kara kurinātājiem, tikpat nežēlīgiem un cietsirdīgiem cilvēku nīdējiem, kā tie, kuru noziegumus jūs nosodīsies. Lai visi, kas iecerējuši jaunas ļaundarības pret cilvēki un gatavo jaunus masu iznīcības līdzekļus, patur prātā, ka pasaule nav aizmirsusi Otrā pasaules kara mācības."
Viņa vārdus apstiprina Kantonas grupējuma komandiera, vienības Nr. 731 un Nr. 100 taktiskā vadītāja Otodzo Jamadas vārdi: "Es tieši vadīju gatavošanos bakterioloģiskajam karam pret PSRS, Ķīnu, Mongolijas Tautas Republiku, Angliju, ASV un citām valstīm. Pārsvarā gatavošanās darbi bija vērsti pret Padomju Savienību. Ja karadarbība ar Padomju Savienību nebūtu sākusies, bakterioloģisko ieroci būtu iespējams izmantot pret ASV un citām valstīm."
Visu apsūdzēto vaina bija pierādīta. Tiesa nolēma: "Iepriekšējā un tiesas izmeklēšanā noskaidrojies, ka japāņu imperiālisti gatavojušies, sākot agresīvu karu pret PSRS un citām valstīm, plaši pielietot tajā bakterioloģiskos ieročus un tādējādi ievilkt cilvēci jaunu nelaimju dzīlēs. Gatavojoties bakterioloģiskajam karam, viņi neapstājās nekādu ļaundarību priekša, bakterioloģisko ieroču pielietošanas noziedzīgo eksperimentu laikā nogalinot tūkstošiem Ķīnas un PSRS pilsoņu un izplatot smagu slimību epidēmijas Ķīnas civiliedzīvotāju vidū."
Tiesa piesprieda noziedzniekiem brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 25 gadiem. Nāvessods tolaik bija atcelts ar PSRS AP Prezidija dekrētu no 1947. gada 26. maija. Uz īsu laiku notiesātie pilnībā izcieta sodu un tika nosūtīti uz dzimteni. Uz ilgstošu cietumsodu notiesātie tika repatriēti 1956. gadā saskaņā ar amnestiju.
***
Rakstā izmantotas ziņas no kopotajiem rakstiem "Tiesas procesa materiāli bijušo Japānas armijas karavīru lietā, kas apsūdzēti par bakterioloģisko ieroču sagatavošanu un pielietošanu", kā arī citiem atklāti pieejamiem avotiem.