Ārzemju prese ziņo, ka Krievija turpina palielināt savu stratēģisko klātbūtni pasaulē, raksta kolumnists Sergejs Savčuks RIA Novosti vietnē. Šajā gadījumā runa gan nav par armiju vai floti, bet par enerģētiku, proti, par "Pakistānas straumi".
Nesen Islamabadā noritēja divpusēja tikšanās, kurā abu valstu tehnisko speciālistu grupas apstiprināja gatavību realizēt projektu, kam tiks turpināta tehnisko jautājumu un dokumentācijas izstrāde un saskaņošana. No agrākajiem memorandiem šī tikšanās atšķirras, jo gar potenciālā gāzesvada trases jau sāksies ģeoloģiskās izpētes darbi, proti, topošais gāzesvads spers savu pirmo soli no papīra uz grunts.
Sākotnēji projekta ideja radās sarežģītā brīdī. 2015. gadā tika parakstīta starpvaldību vienošanās par gandrīz 1100 kilometru garā un teju divus miljardus dolāru vērtā gāzesvada "Ziemeļi — Dienvidi" izstrādi un celtniecību. Bija paredzēts, ka Krievijas uzņēmēji uzbūvēs tranzīta maģistrāli no Karāču ostas līdz Lahoras pilsētai.
Tehniskas ieceres īpatnība bija tāda, ka ostā bija jāuzbūvē regazifikācijas termināls, kur ar tankkuģiem tiktu piegādāta SDG, ko pēc atgāzošanas nogādātu uz Pendžabas provinci valsts ziemeļos.
Nākamajos divos gados projekts uz priekšu nevirzījās. Puses nevarēja saskaņot gāzes sūknēšanas tarifus, turklāt Krievija pieprasīja paaugstināt vērtību, pretējā gadījumā projekts no Maskavas viedokļa nebija izdevīgs. Vēlāk pret Krievijas korporāciju "Rosteh" tika vērstas kārtējās amerikāņu sankcijas, kas vēl vairāk bremzēja projekta īstenošanu.
Pērnā gada rudenī valstis pēc Islamabadas pieprasījuma atkal pārskatīja vienošanās noteikumus. Pakistānas līdzdalības daļa projektā ir pieaugusi no 51 līdz 74 procentiem, turklāt lemts, ka būvdarbos tiks izmantoti tikai Krievijas materiāli un iekārtas. Tika nolemts, ka Krievijas investīcijas nepārsniegs 25 procentus, bet visas pārējās izmaksas uzņemsies Pakistāna.
Lai izprastu tāda projekta ideju un mērķi, nav jāuzklausa politiķu un daždažādu ekspertu viedoklis, ir jāpaskatās uz karti. Ekonomiskā ģeogrāfija sniedz atbildi pat uz jautājumiem, ko cenšas noklusēt oficiālajās preses konferencēs.
Pakistāna ir valsts ar vairāk nekā 220 miljoniem iedzīvotāju. Ne pārāk daudz, ja salīdzināt ar tādām kaimiņvalstīm, kā Ķīna un Indija, tomēr XXI gadsimtā šie vairāk nekā divi simti miljonu ne tikai jāpabaro, bet arī jānodrošina ar elektroenerģiju un citiem civilizācijas labumiem. Ja atzīmēt uz kartes visas Pakistānas elektrostacijas, kļūst redzams kritisks līdzsvara trūkums.
Ģenerācijas objekti, proti, 20 stacijas, kas strādā uz naftas produktiem, 22 dabas gāzes TEC, deviņas ogļu un trīs atomelektrostacijas veido loku no dienvidiem uz austrumiem un tālāk uz ziemeļiem, kur pēkšņi beidzas galvaspilsētas apkaimē.
Ar enerģiju vislabāk nodrošināta Beludžistānas centrālā daļa un Karāču rajona dienvidi, bet lielākoties elektrostacijas koncentrējas Pendžabas provincē pie jau minētās Lahoras. Netālu no Islamabadas atrodas trīs ogļu elektrostacijas, bet to vienīgais uzdevums ir nodrošināt galvaspilsētas un tās apkārtnes vajadzības.
Kartē redzams, ka valsts dienvidrietumu daļai gar robežas ar Irānu un Afganistānu praktiski nav savas ģenerācijas, bet reģionā uz ziemeļiem no Islamabadas, kas robežojas ar Kašmiru un Ķīnu, vienīgais enerģijas avots ir atsevišķas mazjaudīgas hidroelektrostacijas.
Protams, Pakistānai ir vajadzīgi uzticami enerģijas avoti, kas spēj ne tikai nodrošināt pašu vajadzības, bet arī nest peļņu tirdzniecībā ar lielajām kaimiņvalstīm.
"Pakistānas straume" ar jaudu 12,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā nodrošinās ar kurināmo jaunas elektrostacijas, kas savukārt uzturēs Pendžabā koncentrētos rūpniecības uzņēmumus. Ja projekts būs veiksmīgs, varētu pagarināt gāzesvadu līdz galvaspilsētai, jo attālums no Multanas līdz Islamabadai tikai mazliet pārsniedz četrsimt kilometrus.
Savukārt Krievijas intereses meklējamas citos aspektos.
Jāsāk ar maģistrālo gāzesvadu TAPI (Turkmenistāna — Afganistāna — Pakistāna — Indija), kurā Krievija ir tehniskais garants, kā arī iekārtu un cauruļu piegādātājs. Gāzes patērētājs ir Indija, bet visām tranzītvalstīm ir ārkārtīgi nepieciešama gāze, tāpēc tās noteikti pretendēs uz savu ogļūdeņražu daļu.
Piemēram, Pakistānas gadījumā par to liecina fakts, ka "straumes" tehniskā uzdevuma nosacījumos teikts: gāzes maģistrāle jāsavieno ar TAPI gāzesvadu Multanas pilsētas rajonā. Divu gāzesvadu kopējā jauda šajā punktā būs 55 miljardi kubikmetru – "Ziemeļu straumes" apjoms.
Ar tādiem resursiem Pakistāna varēs uzsākt masveida gazifikāciju un saņems svarīgu trumpi politiskai konfrontācijai ar Indiju Kašmīras teritorijas dēļ.
Turklāt gāzes tirgus veidošana tādā valstī kā Pakistāna, kur dzīvo gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku nekā Vācijā vai Turcijā, garantēti pārveidos pasaules ogļūdeņražu tirgu.
Pirmkārt, par to ļoti ieinteresējas Katarā, kas no Persijas uz Omānas līci un tālāk uz Karāčiem varēs piegādāt savu sašķidrināto gāzi. Turklāt Katara nevar būtiski palielināt SDG ražošanu, un tas nozīmē, ka perspektīvā tās gāzes piegādes uz Eiropu kritīs, kas vēl vairāk palielinās Krievijas gāzesvadu nozīmīgumu.
Pie tam Krievija, piegādājot caurules un pārējās iekārtas, realizē nevis izejvielas, bet gala produkciju ar maksimālu pievienoto vērtību, iedarbinot garo kooperācijas ķēdi – no ģeofiziķiem līdz cauruļu velmētājiem.
Nav šaubu, ka reģiona aktivizēšanās saistīta gan ar politiskām pārmaiņām Afganistānā, gan ar "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšanu. Krievija uzskatāmi pierādījusi, ka spēj īstenot savus projektus pat sanckiju spiediena apstākļos.
Indija vēlas kļūt par metalurģisku lielvalsti, taču tai nepieciešama Afganistānas dzelzs rūda, koksa ogles un gāze no Krievijas. Pakistāna vēlas pacelties jaunā rūpnieciskās attīstības līmenī. Arī tam nepieciešama dabasgāze, bet pārejas kaimiņvalstis pašas izjūt gāzes deficītu un negrasās dalīties ar Islamabadu.
Afganistāna, principā, ir gatava aprīt jebkādu resursu apjomu, jo valsts elektrifikācija nebeidzamā karā dēļ atrodas viduslaiku līmenī.
Amerikāņu aiziešana no Afganistānas izraisīja globālas izmaiņas. Ja talibiem* izdosies atturēt valsti no kārtējā totāla kara, tuvākajā laikā tā iesaistīsies cīņā par jaunu enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības tirgu. Priecē, ka Krievija jau ir ieņēmusi vienu no galvenajiem un perspektīvākajiem attīstības virzieniem.
*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums