"Viņu te ir tūkstošiem". Kas drīz vien sāksies Afganistānā

Kodīgi dūmi, automāta šāvienu kārtas gaisā, desmitiem asinīm klātu ķermeņu pie dzeloņstiepļu žoga, amerikāņu jūras kājnieku apstulbušās sejas – kadri no terorakta vietas aplidoja visus pasaules medijus. Nesen Džo Baidens, attaisnojot karaspēka izvešanu no Afganistānas, apgalvoja: karavīri izpildījuši nospraustos uzdevumus. Viņš uzsvēra, ka Pentagonam izdevies likvidēt teroristu draudus ASV.

Bet terorakti Kabulas lidostā parādīja, ka prezidents situāciju kontrolē pavārgi. Uz atvadām ISIS* kaujinieki ievilkuši smagu pļauku Baltajam namam. Dati liecina, ka abos sprādzienos gājuši bojā vairāk nekā 170 cilvēki, arī 13 ASV karavīri. Tie ir lielākie zaudējumi, ko ASV armija kopš 2011. gada cietusi vienā reizē.

Vairāki senatori ieteica Baidenam atkāpties. Amerikāņu žurnālisti pieprasa noslaucīt no zemes virsas pa vienai afgāņu pilsētai par katru nogalināto kareivi, bet Pentagonā lauza galvas, kā atbildēt pseidokalifāta teroristiem vai vismaz daļēji saglabāt reputāciju.

Amerikāņi bija pārsteigti par to, ka ISIS* jūtas Afganistānā pavisam omulīgo un organizē kompleksas, rūpīgi konspirētas akcijas. Tāda mēroga terorakts prasa rūpīgu sagatavošanos un plašu aģentu tīklu.

Kabulas lidostai nelīdzēja ne izlūkošanas aerostati, ne kara helikopteri, kas patrulē perimetru, ne pārējās militārās "augstās tehnoloģijas".

Saglabājas jaunu teroraktu risks. Amerikāņu komandieri bija spiesti vērsties pie jaunās valdības ar lūgumu palīdzēt parūpēties par lidostas drošību. Vakarējie pretinieki faktiski apvienojušies pret kopējo ienaidnieku. Labi zināms, ka talibi konfliktē ar ISIS*. Abām radikālā islāma organizācijām, kas vairākās valstīs atzītas par teroristiskiem grupējumiem, mērķi atšķiras.

"Taliban"* vārdos atsakās no ekspansijas uz citām valstīm, bet ISIS* atbalsta globālu kalifātu, kurā Afganistāna būs tikai viena no provincēm.

Visbeidzot, talibiem ļoti vajadzīga starptautiska atzīšana, palīdzība valsts atjaunošanas darbā un ārvalstu investori. Tagad viņi aktīvi demonstrē "mērenumu", demonstratīvi noliedz saikni ar vājprāšiem no Tuvajiem Austrumiem, kas griež galvas gūstekņiem un dedzina dzīvus cilvēkus. Talibiem noteikti nav pa ceļam ar ISIS*.

2015. gada 10. janvārī "Islāma valsts" paziņoja par "Vilajat Horasan"* dibināšanu Afganistānā un vairākās citās reģiona valstīs. Vairāki pakistāņu kustības "Tehrik-e Taliban Pakistan"* komandieri ar Hafizu Said Hanu vadībā zvērēja uzticību ISIS* vadonim Abu Bakram al Bagdadi. Pseidokalifāta jaunās provinces līderi sāka aktīvi pārvilināt savā pusē afgāņu radikāļus, un šāda rīcība aizkaitināja "Taliban"* vadību. Organizācijas vadītājs Ahtars Mansurs par vērsās pie Bagdadi ar prasību pārtraukt vervēšanu un likt mierā Afganistānu. ISIS* vadonis neatbildēja.

ISIS* rindas ātri pieauga. Līdz 2015. gada jūnijam ekstrēmisti padzina talibus no vairākiem Nangarhāras rajoniem, nostiprinājās Farāhā un Helmandā. Augustā uzticību pseidokalifātam zvērēja cita afgāņu radikālā organizācija – "Uzbekistānas islāma kustība"*. Zābolas provincē sākās nežēlīgas kaujas starp UIK un talibiem. Novembrī teroristus sakāva un padzina no Farāhas.

2016. gadā ISIS* sakāva Nangarhārā. Ekstrēmisti nonāca starp divām ugunīm: no vienas puses – talibi, no otras – Afganistānas Drošības spēki. Piedevām ASV GKS organizēja uzlidojumus pseidokalifāta objektiem. Piemēram, 2017. gada 13. aprīlī amerikaņu lidmašīna nometa uz pazemes tuneļiem Ačinas rajonā spēcīgāko konvencionālo bumbu GBU43/B MOAB un likvidēja apmēram 36 teroristus. Divu gadu laikā Pentagons četras reizes likvidējis "Vilajat Horasan"* vadību, nogalinājis četrus emīrus. Tomēr ISIS* uzvarēt nav izdevies.

Islāmisti mainīja taktiku un sāka veidot "snaudošas šūniņas" dažādās provincēs. 2020. gadā ANO novērtēja, ka viņu skaits nepārsniedz pusotru vai divus tūkstošus. Kaujinieki sarīkoja desmitiem teroraktu – pret talibiem, Rietumu koalīcijas karavīriem, civiliedzīvotājiem. Fanātiķi zvēriski izrēķinājās ar citu ticību pārstāviem. Līdz pagājušajai piektdienais smagākais ISI* terorakts Afganistānā bija pašnāvnieka uzspridzināšanās Kabulā 2019. gada 18. augustā. Toreiz pārsvarā gāja bojā šiīti – 92 cilvēki. Vēl 142 cilvēki bija ievainoti.

Viena no islāmistu teroraktu metodēm ir neapbruņotu iedzīvotāju apšaušana sabiedriskās vietās. 2020. gada martā kaujinieki ielauzās sikhu kopienā Kabulā un atklāja uguni pret vietējo draudzi. Nogalināti vairāki desmiti. Maijā sprādzienā un apšaudē Nangarhārā gāja bojā vismaz 24 afgāņi. 2. augustā ekstrēmisti uzbruka cietumam Džalālābādā, nogalināja 29 cilvēkus un palaida brīvībā simtiem kriminālnodziedznieku.

Kaujiniekus arestē, likvidē, padzenpagrīdē. Taču ISIS* Afganistānā atgādina par sevi atkal un atkal. Nesenie terorakti Kabulas lidostā ir signāls: "Vilajat Horasan"* ir dzīvs un gatavs cīnīties par varu un ietekmi jaunizvedotajā Afganistānas Islāma Emirātā. Iespējams, valsti gaida jauns liels karš, un nav zināms, kas tajā uzvarēs.