RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Krievija attīsta savas ostas Baltijas jūrā, un tas ir likumsakarīgs solis. Caur Latviju vēl aizvien tiek vestas dažādas kravas, taču to apjoms varētu būt lielāks, ja Rīga citādi veidotu attiecības ar Maskavu, paziņoja Latvijas bijušais premjerministrs Vilis Krištopans intervijā avīzei Neatkarīgā.
"Protams, krievi ir sabūvējuši savas ostas. Taču joprojām ir virkne dažāda veida kravu, kuras pa drusciņai nāk caur Latviju. To būtu daudz vairāk, ja Latvijas politiķi nerietu kā suņi uz Krieviju.
Vācijas kanclere Angela Merkele arī saka, ka viņai Krievijas politikā nepatīk tas un tas, un vēl kaut kas, taču Vācija un Krievija sadarbojas. Bet, kas ir mums? Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kā suns rej. Un tad viņš grib, lai Krievija neuzliek veto visam, kam var uzlikt?
Latvija robežojas ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Igauniju. Kaimiņus neizvēlas," atgādināja Krištopans.
Viņš piebilda, ka Latvijas amatpersonu darbošanās izskatās, it kā mestu kaimiņam atkritumu maisiņus pāri sētai un brīnītos, ka arī kaimiņš man ieriebj - noliek, piemēram, automašīnu ceļam priekšā, lai pie neviens nevar piebraukt.
Iepriekš jau ziņots, ka šī gada septiņu mēnešu laikā Rīgas ostas kravu apgrozījums sastādīja 11,634 miljonus tonnu kravu – par 15,1% mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš. Pērn Rīgas ostā pārkrauti 23,687 milj. tonnu kravu – par 27,7% mazāk nekā 2019. gadā, tostarp pirmo septiņu mēnešu laikā – 13,696 milj. tonnu.
Ventspils ostas kravu apgrozījums pirmo septiņu mēnešu laikā samazinājās par 15,6% salīdzinājumā ar rādītājiem gadu iepriekš – līdz 6,6 milj. tonnu. Pērn Ventspils ostas termināļos pārkrauti 12,903 milj. tonnu kravu – par 36,9% mazāk nekā 2019. gadā.
Liepājas ostā šī gada pirmo septiņu mēnešu laikā pārkrauti 3,791 milj. tonnu kravu – par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš. 2020. gadā Liepājas ostā pārkratui 6,603 milj. tonnu kravu, par 10% mazāk nekā 2019. gadā.