Afgāņiem būs vajadzīgi vismaz divi, taču ne vairāk kā trīs mēneši, lai pārvarētu vairākus tūkstošus kilometru labākas dzīves un patvēruma meklējumos un nonāktu pie "Eiropas paradīzes" robežām.
Tiesa, robežas būs ciet, portālā RIA Novosti konstatēja Jeļena Karajeva.
Ilūzijas ir nevietā: gan Vācija, kur līdz vēlēšanām atlikušas dažas nedēļas, gan Francija, kur pirmā balsojuma kārta ieplānota nākamā gada aprīļa vidū, visvairāk baidās, ka varētu atkārtoties pirms sešiem gadiem piedzīvotais, kad Merkele pavēra ne tikai Vācijas, bet arī visas Eiropas Savienības vārtus.
Toreiz varasvīri Parīzē, Berlīnē un Briselē loloja ilūzijas par Eiropas iespējām asimilēt miljoniem nelegāļu un lozungus, kas tobrīd palīdzēja "aizpūderēt smadzenes" eiropiešiem.
Tagad elitei nav ne ilūziju, ne lozungu, toties skaidri saklausāmas neapmierinātās sabiedrības dusmas, kam radies iespaids, ka faktiski viņu mājas ir atņemtas.
Dati, ko tikai pirms gada savās aptaujās minēja ietekmīgais franču IPSOS, neatstāj ne mazākās šaubas: vairāk nekā divas trešdaļas Francijas iedzīvotāju nelegāļu lavīnas dēļ paši savā valstī vairs nejūtas "kā mājās".
Vakar, dažas stundas pirms ASV satriecošā kauna, kad valsts pielika punktu 20 gadus ilgajai klātienei Afganistānā, Francija (kopā ar Lielbritāniju) centienos saglabāt vismaz "evakuācijas plāna" vīziju iesniedza rezolūcijas projektu ANO Drošības Padomē. Tā paredz "bufera zonas" veidošanu, kam, pēc sakauto Parīzes un Londonas diplomātu domām, vajadzētu turpināt "centienus evakuēt afgāņus".
Nepaspēja Makrons ne īsti nākt klajā ar savu piedāvājumu, kad jau sekoja "Taliban"* pārstāvja atbilde: tie, kas tagad kontrolē situāciju Afganistānā, to nepieļaus, jo "nonākot Francijai līdzīgā situācijā, Parīze nepriecātos par ārvalstu iejaukšanos tās iekšējās lietās."
Svētdienas vakarā Francijas prezidents vēl vienā intervijā (viena vienīga vīzija, jo žurnālisti uzdeva Elizejas pils nodiktētos jautājumus) izskatījās zaudējis gan stilu, gan eleganci. Stāvokli, kādā nonācis politiķis, var aprakstīt īsi – gribas gan nevainību saglabāt (labcilvēku vērtības), gan kapitālu nopelnīt (uzvarēt vēlēšanās).
Taču arī situācijā, kad katrs nākamais gājiens "lielajā šaha spēlē" tikai pasliktina pozīciju, Makrons nebūtu Eiropas tagadējās elites pārstāvis, ja nebūtu atļāvies izlēcienu, lai arī mazdrusciņ slēptu Krievijas (un pie viena – arī Ķīnas) virzienā.
Francijas līderis paziņoja, ka "pašreizējos apstākļos visiem jāuzņemas noteikts atbildības moments", aicinot (vai piedraudot?) Maskavu un Pekinu sākt saskaņotas (starp citu, ar ko?) darbības.
Merkele, kam līdz personīgajam "dembelim" atlikušas 26 dienas, taču kura, protams, gribētu, lai viņas partija bundestāga vēlēšanās finišētu pirmā, izturas daudz piesardzīgāk. Viņa nolēmusi izvairīties no skaļām deklarācijām, kam pēdējā laikā Eiropā parasti seko vēl skaļāka izgāšanās.
Pusotrs miljons sīriešu nav īsti spīdoši asimilēti, lai ko rakstītu daudzi "vācu viļņu" autori un pat šķietami iznīdētā ksenofobija, vietumis kondensēdamās, liek sevi manīt ar pēkšņām protuberancēm.
Viens Vācijas kanclers, Oto Bismarks jau pirms laba laika konstatēja, ka politika ir iespēju māksla. Spriežot pēc tā, ko mūsdienās ES dara par simtiem miljonu vēlētāju dzīvi atbildīgie, politika no prasmes izvēlēties, meklēt kompromisus un atrast vienprātību, ir pārvērtusies par "uzpirksteņu spēli" – tās organizatori nolēmuši piekrāpt nejaušus garāmgājējus, kad tie iecerējuši pildīt "pilsoņa pienākumu".
Meli – tikai tāpēc, ka nav iespējams atklāt patiesību, iztapšana tiem, kuri grib pagriezt pa kreisi, pēc tam – pa labi, principu trūkums, pie pašrocīgi radītajām problēmām vainojamo meklēšana – tāda pagaidām izskatās prezidenta kandidāta Emanuela Makrona programma, ja nobraucīt tai demagoģiju un atklāt patiesību.
Vienlaikus Marina Lepēna (šodien par to runā atklāti, pat ar nelielu lepnumu) apsteidz Makronu aizvien straujāk pirmās kārtas iespējamos rezultātos.
"Nacionālās apvienības" līderes rezultāti ir labāki, lai arī Makrons nu jau cenšas atdarināt viņas viedokli jautājumā par nelegālās migrācijas ierobežošanu.
Kad runa ir par to, kā atkal justies saimniekam savās mājās, saprātīgi, par savas valsts nākotni domājoši cilvēki vienmēr dos priekšroku īstam daiļdarbam, nevis nožēlojamam pakaļdarinājumam.
* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.