RĪGA, 25. augusts – Sputnik. Ukrainu gaida sabrukums, ja tiks saglabāts kurss, kam tā sekojusi visus 30 neatkarības gadus. Šādu viedokli savā rakstā izdevumam "Glavred" pauda ukraiņu politologs, analītiskā centra "Tretij sektor" vadītājs Andrejs Zolotarjovs, vēsta RIA Novosti.
"Ukrainas 30 neatkarības gadu rezultāti ir visai neiepriecinoši. Ukraina ir vienīgā no pēcpadomju republikām, kas vēl aizvien nav sasniegusi to IKP līmeni, kāds tai bija 1991. gadā. Ukrainas ekonomika ieņēma 15. vietu pasaulē, bet aizripojusi tālu jo tālu," atzīmēja Zolotarjovs.
Viņš atgādināja, ka, neskatoties uz industriāli agrārās valsts teicamajām starta iespējām, tagad Ukraina pārvēršas par "zelta miljarda" valstu agrāro un izejvielu piedēkli. Piemēram, tai nav iemeslu palepoties ekonomikas un sociālajā aspektā, iedzīvotāju skaits no 52 miljoniem sarucis līdz 35-37 miljoniem.
"Ja tiks zaudēts cilvēku kapitāls, lai kādas investīcijas šeit ienāktu, ukraiņiem varēs piedāvāt vienīgi zemu kvalificētu darbu ar zemu pievienoto vērtību," uzsvēra eksperts.
Viņš atzīmēja, ka Ukrainas valsts pamatos likts UPSR šablons ar virkni sociālo garantiju, taču valsts ekonomika tam neatbilst. "Tāpēc valsts atiestatīšana (pēc būtības – pārformēšana) ir tikai laika jautājums," uzskata Zolotarjovs.
Politologa ieskatā Ukrainas nelaime ir vienkārša: tās politiskā elite uzskatīja neatkarību un varu par instrumentu, kas ļaus iedzīvoties personīgā bagātībā, bet rezultātā nonākusi līdz teritoriju zaudēšanai un konfliktam valstī.
"Ja Ukraina turpinās kursu, kam sekojusi visus 30 neatkarības gadus, to gaisa sabrukums. Iespējams, valsts būs iesaiņota kaut kādā vairāk vai mazāk pieklājīgā formā, taču tā nebūs ekonomiski saistīa. Faktiski Ukrainas valsti patlaban saista tikai policija, naudas vienība, bruņotie spēki un tirdzniecības tīkli, taču valsts ekonomiskā saikne kļūst vājāka.
Pie tam, Zolotarjovs atzīmēja, situāciju vēl var labot. "Ir virkne piemēru: valstis, kas sākušas savu ceļu daudz sliktākos starta apstākļos nekā tie, kādos ir tagadējā Ukraina tomēr tās kļuvušas par sekmīgas ekonomiskās un sociālās attīstības piemēriem. Jautājums vispirms ir par politiskās un lietišķās elites politisko gribasspēku," secināja politologs.