PSRS sabrukums sāpīgi skāra visas bijušās padomju republikas. Tomēr Ukraina ir gandrīz vienīgā pēcpadomju valsts, kas 30 gadus ilgās neatkarības laikā nav pārspējusi 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma ekonomisko līmeni.
Pēc Pasaules bankas datiem, 1990. gadā, kad tika parakstīta Valsts suverenitātes deklarācija, Ukrainas IKP uz vienu iedzīvotāju sastādīja 3965 dolārus. Savukārt 2020. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Ukrainā sasniedza tikai 3115 dolārus. Tomēr veidojas katastrofāla situācija inflācijas jomā: pēdējo 10 gadu laikā preču cenu pieaugums sasniedzis gandrīz 200%.
"Ukraina ir neizdevusies valsts, jo tās ekonomiskais modelis, kas paredz atteikšanos no mijiedarbības ar Krieviju, nav dzīvotspējīgs," atzīmēja Hazins.
Eksperta ieskatā, drīz vien valstī paliks tikai pārnacionālās korporācijas, kas "Ukrainu apēdīs". "Mēs visi redzam, kas notika Afganistānā. Drīzāk jau Ukrainu, tāpat ka visas Austrumeiropas valstis, gaida aptuveni tāds pats scenārijs," konstatēja ekonomists.
Hazins ir pārliecināts, ka Ukrainas valdība pati nav ieinteresēta panākt ekonomikas izaugsmi. Savukārt Rietumi un ASV neuztver Kijevu nopietni un izmanto kā bandinieku. "Ukrainā visiem pie varas esošajiem galvenā doma: nozagt pēc iespējas vairāk un brīdī, kad zagt vairs neizdosies, - aizbēgt," atzīmēja eksperts.