Tomēr tā saglabājas tikai līdz brīdim, kad noskaidrojas, kā rit cīņa pret rasismu. Droši vien daudzi ir dzirdējuši, ka ASV melnādaino iedzīvotāju draugi, Demokrātiskā partija, visur – armijā, valsts aparātā, skolās utt. uzspiež "kritisko rasu teoriju". Tā jāapgūst visiem. Tikai, domāju, daudziem nav saprotams, kas tā par teoriju un – pats galvenais – kā to pielieto praksē, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.
Te jums būs ainiņa no reālās dzīves: Amerikas vidiene, Kentuki universitāte, kur durvis vēris Rasu traumas ārstēšanas centrs. to vada zinātņu doktore Kendija Hārgonsa. Iepriekš viņa citā Amerikas lauku apvidū pētīja dzimumu attiecības, intīmo jomu, seksuālo bagātināšanos, un no šī aspekta – arī rasu un sociālā taisnīguma jautājumus. Starp citu, arī Kentuki viņa cītīgi strādāja pie melno seksuālās dzīves tēmas. Rezultātā viņa kļuvusi par demokrātu lielāko mediju varoni.
Tā nu viņa atvēra minēto centru, kuru uz obligātās brīvprātības pamatiem vajag apmeklēt mācībspēkiem. Arī dekāniem. Ko viņi tur dara? Uzmanīgi klausās Kendisu ar akmenscietām sejām. Konservatīvie mediji uzzinājuši nianses, saņemtas atbilstošo ierakstu fotogrāfijas. Tie notiek uz speciāli izdalītām lapām ar puspareizu uzrakstu, kas apmēram nozīmē "soļi, ko es speru".
Soļi, tas ir, praktiskie vingrinājumi pēc semināriem izskatās tā: "lasu antirasistisku literatūru", "klausos, ko runā studenti", "piespiežu sevi pieņemt balto nepilnvērtību, un tas patiešām ir grūti". Kā nu ne, protams, grūti.
Bija reiz tāda valsts – PSRS. Tur arī uzskatīja par nepieciešamu organizēt pilsoņu partejiski politisko izglītošanu. Pulcēja visus, gan partijas biedrus, gan bezpartejiskos, vismaz reizi nedēļā uz semināriem, politinformāciju un citām sapulcēm. Kāds uzstājās, pārējiem vajadzēja vismaz neaizmigt, labākajā gadījumā – kļūt citādiem, gaišās nākotnes cienīgiem. Periods bija ilgs. Pie tam 20. gados tādās sapulcēs kaislības bija īstas, jo visus interesēja gaišā nākotnē, par to skanēja visdažādākie viedokļi. 30. gados viedokļiem pielika punktu, bet kopš 60. gadiem pieaugušu cilvēku audzināšanas rituāli garlaikoja gan organizatorus, gan dalībniekus.
Savukārt amerikāņi, šķiet, ātri pārvarējuši savus "20. gadus" un nonākuši pie šīs plānprātības fināla stadijas. Ir tikai viena principiāla lieta, ar ko audzinātāji ASV atšķiras no saviem neveiksmīgajiem kolēģiem no PSRS. Iedomājieties vien, - tā ir nauda.
Lieta tāda, ka seksoloģe-antirasiste Kendija vispirms izkratīja piecus tūkstošus dolāru no dzimtās universitātes (viņa taču strādā virsstundas, pasūta uzskates līdzekļus, izdala papīrīšus). Pēc tam viņa izspieda vēl 50 tūkstošus, vēlāk – 250. Pēdējā summa – lai organizētu universitātes studentu uzņemšanas pareizu metodiku, proti, atdot apspiestajiem vēl lielāku skaitu vietu, vienalga, kādas būtu viņu spējas un zināšanas.
Starp citu, mūsdienās ASV neviens vēl nav redzējis balto cilvēku baru, kuri piekautu melnos, tāpat vien, bez īpaša iemesla. Toties melnos – cik vien sirds vēlas. Tik un tā nēģeri ziņo, ka viņus moka sens naids, kam ir likumīgi iemesli.
Vēl viens maziņš piemērs: Holivudas aktrise Mila Kunija un viņas vīrs sociālajos tīklos pastāstīja, ka viņi nemazgā savus bērnus. Tas ir, mazgā, bet tikai tad, kad netīrumi paši krīt nost vai jūtama smaka. Tā, protams, ir viņu darīšana – viņu bērni, viņu problēmas (kas to lai zina, varbūt viņi joko). Taču viņiem metās virsū melnie un sāka skaidrot, ka nemazgāt bērnus, ja ir slinkums – tā esot tipiska "balto privilēģija", kas padara baltos nepilnvērtīgus. Sak, ja apspiestais melnais pamēģinās nemazgāt bērnus un jokos par tādu tēmu, bērnus atņems sociālie dienesti. Viņi minēja statistiku: lai arī melnie veido 14% no kopējā bērnu skaita, 22% no viņiem atņemti vecākiem un atdoti audžuvecākiem un bērnunamiem. Tāpēc, noslēdza aktīvisti, mēs vienmēr mazgājam savus bērnus, vēl vairāk – paši pastāvīgi mazgājamies, jo valstī radīta melno ģimeņu "izsekošanas, kontroles un sašķelšanas" sistēma. Jums nav ne jausmas, ko nozīmē būt melnajam.
No otras puses, interesanti, no kurienes tāda sistēma veidojusies – no vispārējiem rasistiskiem aizspriedumiem? Varbūt melno kopienā patiešām ir bijušas (un ir) visādas uzvedības īpatnības, kuru dēļ agresīvie cilvēkuzlabotāji izdomājuši gaišo sistēmu (starp citu, tā bija modē PSRS 20. gados) – vardarbīgas bērnu sabiedriskas audzināšanas ideju? Domāšanas stilā tie ir tieši tādi paši cilvēki, kuri tagad organizē balto pāraudzināšanas seminārus un iedveš "balto nepilnvērtības" tēzi, lai uzspiestu rasu harmoniju. Agrāk viņi mēģināja kaut ko izdarīt ar melno kopienu, bet tagad nolēmuši, ka labāk sākt no otras puses. Piedevām vēl jāsaka, ka "kritisko rasu teoriju" uzspiež ne tikai nēģeri – daudz aktīvāki par viņiem ir baltie kreisie aktīvisti. Pie tam ar visiem šiem soļiem var šo un to nopelnīt.
Acīmredzot, vienā brīdī jebkura valsts var pārvērsties par poligonu, kurā tiek iemēģinātas smadzeņu masveida apstrādes metodes, kas vēlāk šo valsti sagrauj. Agrāk tā bija PSRS, bet tagad mēs varam izmantot ASV piemēru, lai iemācītos, kā nevajag rīkoties cilvēku grupu attiecību sakārtošanas smagajā darbā. Un nav svarīgi, vai runa ir par ādas krāsu, sadzīves ieradumiem vai politisko pārliecību.