RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Kritisku drošības problēmu ignorēšana un pievēršanās globālo klimata pārmaiņu jautājumam var kaitēt NATO spējām aizsargāt dalībvalstis. Par to savu viedokli pauda fonda "Mantojums" Eiropas lietu vecākais politiskais analītiķis Daniels Kočiss, vēsta RIA Novosti. Materiālu publicējis portāls 19fortyfive.
Eksperts atzīmēja, ka alianses nesenais samits radījis spēcīgu vilšanos, jo tā lielākais "sasniegums" bija Zemes klimata pārmaiņu tēmas iekļaušana dienas kārtībā. Politologa ieskatā, tas ir tikai mēģinājums novērst uzmanību no grūtībām, ar ko patlaban saskaras organizācija.
Autors savā rakstā portālā 19fortyfive paskaidroja, ka jau ilgu laiku NATO locekļi nespēj saskaņot savus priekšstatus par pašreizējiem draudiem. Šī iemesla dēļ alianse nevis cenšas atrast kompromisu, bet gan izvēlējusies pieeju, kuras apstākļos visas problēmas tiek uzskatītas par vienlīdz aktuālām. Tomēr agri vai vēlu nāksies nospraust prioritātes, uzsvēra analītiķis.
"Pēc Džo Baidena nākšanas pie varas NATO klimata pārmaiņas sākusi uzskatīt par lielākajiem draudiem, vismaz tikpat svarīgiem kā konfrontācija ar Krieviju, Ķīnu, nestabilitāti Eiropai tuvākajās valstīs un masu iznīcības ieroču izplatību," raksta Kočiss.
Viņš ir nobažījies par to, ka ASV un to partneri aliansē gandrīz pārtrauks investīcijas bruņojuma un tehnikas attīstībā un dos priekšroku investīcijām "zaļajās" tehnoloģijās. Pēc speciālista domām, tas būtiski vājinās transatlantisko drošību.
Tātad Baidena administrāciju gaida kārtējā izvēle: pieņemt bruņotos spēkus ar mazāku cīņasspēju, novirzot līdzekļus novācijām ekoloģijas jomā, vai pievērsies ASV bruņoto spēku modernizācijai nākotnē, piebilda Kočiss.
Politologs norādīja, ka organizācijai ir jāatgriežas pie saviem pirmsākumiem, un par galveno mērķi jānosprauž teritoriālā aizsardzība, it īpaši ar mērķi "turēt Krieviju bailēs" un atturēt to no konvencionālā bruņojuma un kodolieroču pielietojuma.