Rietumu kara apgabalā 30. jūlijā noslēdzās inženieru spēku plašie trīs dienas ilgie manevri ar robotizētās tehnikas pielietojumu. Mācības ietvēra sešus KF subjektus, 12 poligonus un Okas upes iecirkni. Manevros piedalījās vairāk nekā 8 tūkstoši karavīru un apmēram 1500 tehnikas vienības, ieskaitot robotehniskos kompleksus – atmīnēšanas sistēmu "Uran 6" un ugunsdzēsības kompleksu "Uran 14", pastāstīja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Vienā no mācību epizodēm Mulino poligonā Ņižegorodskas apgabalā inženieru vienības kopā ar Gaisa desanta spēkiem izspēlēja uzbrukuma darbības blīvā pilsētas apbūvē, ar sērijas "Uran" robotiem. Pie tam vienības izmantoja Sīrijā uzskrāto militāro pieredzi.
Inženieru spēkos ir sava specifika – lauzt un būvēt. Vienlaikus Krievijas armijā rodas pirmās vienības – desmitiem autonomo trieciena tobotu. To pielietojuma taktika tiek izstrādāta ne tikai poligonos.
Pirms nedēļas tika publicēts video ieraksts, kurā redzamais Krievijas robots "Soratnik"likvidē teroristus Sīrijā. Bruņotā 7 tonnas smagā kāpurķēžu mašīna Sīrijā atbalstīja KF Speciālo operāciju spēkus – dienā un naktī likvidēja atsevišķus kaujiniekus un "džihādistu" transporta līdzekļus.
Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atklāja, ka valsts sāk sērijveidā ražot militāros robotus ar mākslīgo intelektu, kas spēj karot patstāvīgi: "Parādjušies ne tikai eksperimentālie paraugi, bet roboti, ko patiešām var demonstrēt fantastiskās filmās."
Bruņoto spēku apgāde ar tādām mašīnām ir viens no prioritārajiem virzieniem. Krievijas AM radījusi specializētu pārvaldi, kas atbild par kaujas robotu ieviešanu. Mākslīgā intelekta attīstība Krievijā paceļas jaunā līmenī, to pieprasa mūsdienu apstākļi. Visu veidu bruņotajos spēkos mūsdienu bruņojumā strauji aug automatizēto sistēmu nozīme.
Izrāviens nākotnē
Uzvaras nākotnes bruņotajos konfliktos jau tagad nodrošina vairāki Krievijas aizsardzības uzņēmumi, kas ražo kaujas robotus Gaisa kosmiskajiem spēkiem, Jūras kara flotei un Sauszemes spēkiem. Izskatīsim labāk pazīstamos paraugus.
Iepriekš jau pieminētais "Soratnik" pirmo reizi "uz skatuves iznāca" starptautiskajā kara tehnikas forumā "Armija 2016". Tas paredzēts bruņoto spēku atbalstam ar uguni, izlūkošanai, teritoriju patrulēšanai un objektu apsardzei, atmīnēšanai un nožogojumu likvidācijai, retranslācijai, munīcijas un degvielas piegādei.
Robotam ir spēcīgs bruņojums: 40 mm vai 30 mm granātmetēji, 12,7 mm vai 7,62 mm ložmetēji, četras vadāmās prettanku raķetes vai reaktīvie ugunsmetēji "Shmel". "Soratnik" ir īpaši efektīvs un lietderīgs uzbrukumā nocietinājumiem, dažādās speciālās operācijās. Nepieciešamības gadījumā divi "Soratnik" var nosūtīt viens otram informāciju cīņas laukā. Šī automatizētā sistēma spēj caurāk diennaktīm strādāt jebkādos klimatiskajos apstākļos. Ātrums – līdz 40 km/h, pilntvertnes nobraukums – 400 km.
Arī kāpurķēžu drons "Uran 9" ir pārbaudīts kaujas apstākļos. Pirmo reizi plašas publikas priekšā tas parādījās Uzvaras parādē Maskavā 2018. gadā. Paredzēts izlūkošanai, vienību atbalstam ar uguni un pretinieka militārās tehnikas likvidācijai.
Draudīgā 12 tonnas smagā bruņumašīna nes vadāmā bruņojuma kompleksu "Ataka": prettanku raķetes, reaktīvos ugunsmetējus "Shmel", 30 mm automātisko lielgamalu, 7,62 mm ložmetēju. Tai ir mazpamanāmības aizsardzība, lāzera apstarojuma brīdinājuma sistēma un citas unikālas īpatnības. Rietumvalstīs tai nav analogu, specializētais žurnāls "The National Interest" atzina Krievijas tehnoloģiju neapstrīdamo pārāumu.
Jāpiebilst, ka arī starp tankiem ir savi roboti - uzņēmums "Uralvagonzavod" strādā pie divām robotizēto dronu modifikācijām uz T-72B3 bāzes, bet valsts korporācija "Rosteh" izstrādājusi T-14 "Armata" robotizētu versiju ar mākslīgo intelektu (lēmumu par uguns atklāšanu pieņem cilvēks). Pirmajā gadījumā runa ir par esošo "pilotējamo" T-72 modernizāciju. Robotizētie tanki ir maksimāli autonomi un aizsargāti (ieskaitot REC līdzekļus), sakaru kanāli ir šifrēti.
Jūlijā bezpilota tanks T-14 uz kāpurķēžu platformas "Armata" sekmīgi pārvarēja izmēģinājumus. Robotizētu tanku izstrādi eksperti uzskata par milzu soli uz priekšu Krievijas aizsardzības rūpniecībā. Mašīna gandrīz visu dara pati, cilvēkam atliek tikai apstiprināt tās izraudzītos mērķus. Domājams, tiks izstrādāta arī eksportam paredzēta tanka modifikācija ar mākslīgo intelektu.
Tanku vienību darbs Sīrijā parādīja, ka cīņas laukā vienlaikus jābūt vairāku tipu robotizētajiem kompleksiem – vieglajiem, vidējiem un smagajiem. Robotizētajiem tankiem ir jāpiesedz vienam otru ar uguni, stabili jāsadarbojas tīklā, jāapmainās ar informāciju. Daudzfunkcionālo robotu vienības parādīsies Krievijas BS līdz 2025. gadam. No otras puses, drīz vien Krievija izmēģinās bezpilota lidaparātu ar raķešu bruņojumu tanku likvidācijai.
Šajā saimē īpašu vietu ieņem zemūdens sistēma "Poseidon" ar kodoldzinēju. Nepārspīlējot var teikt: tā garantē jebkura mērķa vai visas agresorvalsts iznīcināšanu. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu (līdz 2027. gadam) Krievija uzbūvēs trīs zemūdenes – "Poseidon" nesējus. Katra no tām varēs uzņemt līdz sešas "Pastardienas torpēdas".
Automatizācijas nozīme
Militārie roboti dod iespēju saglabāt cilvēku dzīvības, tie var ātrāk pieņemt pareizos lēmumus, nodrošināt uzvaru "ne ar skaitu, bet ar prasmi" visās pielietojuma vidēs – uz zemes, gaisā un jūrā.
Robotehnisko kompleksu attīstības un pielietojuma koncepcija paredz: līdz 2025. gadam robotu daļa Krievijas armijas bruņojuma un militārās tehnikas kopējā struktūrā sasniegs 30%.
Liela daļa šo sistēmu būs autonomas, tās vadīs mākslīgais intelekts. Krievijas programmētājiem, konstruktoriem un inženieriem vairs nav tāls ceļš ejams līdz militāro robotu pilnīgai automatizācijai, tātad tiks slēgta sistēma informācijas saņemšanai no kaujas lauka un sarežģītais lēmumu autonomas pieņemšanas aparāts.
Noslēdzošais robotizācijas posms – vienota automatizēta bruņoto spēku vadības sistēma. Mūsdienīgā bruņojuma jomā Krievija ieņem līdera vietu, taču "partneri" nežēlo miljardiem dolāru, lai to panāktu un apsteigtu.
Tuvāko desmit gadu laikā Pentagons plāno iztērēt 2,4 miljardus dolāru, lai sagatavotos nākotnes kiberkariem. ASV mērķis ir pilnveidot tīklcentrisko karadarbību, un valsts uzstājīgi modenizē bruņotos spēkus un mūsdienu militāro tehnoloģiju pielietošanas līdzekļus.
Ar mākslīgā intelekta perspektīvajām sistēmām Pentagona vajadzībām nodarbojas aģentūra DARPA, kas ik gadus organizē autonomo robotu "sacensības" (pēc 2015. gada tās notiek slēgtā režīmā). Tādu mašīnu mērķis cīņas laukā ir pretinieka tehnoloģiska iznīcināšana. Miermīlīgā Krievija oficiāli atzīta par galveno militāro draudu avotu NATO līdz 2030. gadam, un ir spiesta savaldīt "partneru" ar mūsdienīgiem, efektīviem un saprotamiem līdzekļiem.