RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Zinātnieki no septiņām valstim publikācijā žurnālā BioScience novērtēja globālā klimata pārmaiņas pēdējā gada laikā. Būtiskākie rādītāji liecina, ka situācija ir tuva kritiskai, vēsta RIA Novosti.
2019. gadā šis izdevums publicēja deklarāciju par ārkārtas situāciju klimata jomā, ko parakstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši zinātnieku no 153 valstīm. Tagad, īsi pirms Klimata pārmaiņu atskaites publikācijas dokumenta iniciatori, Starptautiskā ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos – pētnieki no ASV, Austrālijas, Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Bangladešas un Vācijas – publicēja atjaunotu versiju.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu zinātnieki atzīmējuši ar klimata pārmaiņām saistītu stihisku nelaimju milzīgu uzliesmojumu – postošus plūdus, rekordaugstus karstuma viļņus, spēcīgas vētras un meža ugunsgrēkus. Autori vērtēja, ka 2020. gads bijis otrs karstākais vēsturē, taču pieci viskarstākie gadi reģistrēti laika periodā pēc 2015. gada.
Šī gada aprīlī ogļskābās gāzes saturs Zemes atmosfērā sasniedza 416 daļiņas uz miljonu. Tā ir augstākā mēneša vidējā koncentrācija visā novērojumu vēsturē. Pērn trīs galvenās siltimnīcas gāzes – oglekļa dioksīds, metāns un dislāpekļa oksīds – uzstādījušas koncentrācijas rekordus atmosfērā, šogad – fiksēti jauni rekordi.
"Parādās aizvien vairāk pierādījumu tam, ka mēs tuvojamies vai esam jau pagājuši garām kritiskajam punktam tādos svarīgos Zemes sistēmas elementos kā koraļļu rifi, Amazones tropiskie meži, ledus vairogi Antarktikas rietumos un Grenlandē," Oregonas štata universitātes preses relīze citēja raksta vadošo autoru, ekoloģijas profesoru Viljamu Riplu (William Ripple).
Pētnieki aicināja steidzami mainīt pasaules enerģētikas prioritātes ar mērķi radikāli samazināt siltumnīcas gāzu (it īpaši metāna) izmešus, radit stratēģiskās klimatiskās rezerves ogļraža glabāšanai, ieviest maksu par ogļraža lietošanu un organizēt iedarbīgus pasākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.
"Mums jāpārstāj uzskatīt ārkārtas situāciju klimata jomā par atsevišķu problēmu, - teica Ripls. – Globālā sasilšana nav vienīgais simptoms, kas liecina par spriedzi Zemes sistēmā. Politika cīņā ar klimatisko krīzi vai jebkādiem citiem simptomiem ir jāvērš pret to galvenā iemesla – cilvēku sāktās planētas pārliekās ekspluatācijas – novēršanu."
Autori uzskata, ka klimata rādītāju ikgadējā pasliktināšanās saistīta ar to, ka cilvēce turpina nežēlīgi ekspluatēt Zemi "parastajā režīmā". Covid-19 pandēmija un ar to saistītās ražotņu apturēšanas deva nelielu pozitīvu blakusefektu – klimata krīzē bija vērojams neliels atvieglojums, taču tas bija īslaicīgs.
Zinātnieku ieskatā, pandēmija parādīja, ka pat ar kolosālu, taču īslaicīgu pārvadājumu un patēriņa pārtraukumu nepietiek cīņā ar klimata pārmaiņām.
"Kamēr turpinās cilvēces spiediens pret Zemes sistēmu, veiktie pasākumi tikai pārdalīs spiedienu," atzīmēja otrs raksta autors, Oregonas štata universitātes Mežsaimniecības koledžas zinātniskais līdzstrādnieks Kristofers Volfs (Christopher Wolf). Pēc viņa domām, dabiskās dzīves vides ekspluatācijas pārtraukšana ļaus mazināt zoonozu slimību izplatības risku, aizsargāt oglekļa rezerves un saglabāt bioloģisko daudzveidību.