RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par absurdiem Francijas Ārlietu ministrijas izteikumus par neonacistiskajiem grupējumiem Ukrainā, vēsta RIA Novosti.
Savā Telegram kanālā viņa atgādināja, ka jūnijā Francijas senatori apmeklējuši Kijevu. Tur, pēc diplomātes vārdiem, viņi ieraudzīja, "kā ultralabējās ideoloģijas piekritēju uzraudzībā ukraiņu bērnus māca salikt automātu un aicina braukt slepkavot uz Donbasu".
Zaharova norādīja, ka tas šokējis delegācijas pārstāvjus. Delegācijas vidū Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja arī senatore Natalī Gulē. Pēc tam viņa nosūtīja pieprasījumu Francijas ĀM un palūdza reaģēt uz neonacisma izplatīšanos. Resors viņai sniedzis atbildi, ko parakstījis ministrs Žans Īvs le Driāns. No tās izriet, ka "neonacistiskie grupējumi Ukrainā ir", taču to popularitāte "nepārsniedz vidējo Eiropā".
"Tagad šokēta esmu es, jo sen jau visiem zināms par bataljonu "Azov", taču par to, ka Eiropā klājas vēl sliktāk, gan nebija zināms. Principā, Francijas ĀM atbildei drīzāk vajadzētu aizkaitināt, nevis nomierināt vietējos likumdevējus. Bērniem māca naidpilnu, slepkavīgu ideoloģiju, bet franču ierēdņi stāsta, ka kopumā tas esot normāli: tā dara visi Eiropā," uzrakstīja Zaharova.
Viņa piezīmēja, ka absurdi skan arī diplomātiskā resora komentāra otrā daļa.
"Tas, ka Zeļenskis nācis pie varas demokrātiskā ceļā, it kā pierādot: neonacisma Ukrainā nav. Šī atbildes daļa ne tikai šokē, bet arī smīdina," piebilda Krievijas ĀM pārstāve.
Zaharova atgādināja "franču vēstures zinātājiem", ka XX gadsimta 30. gados vienā no Eiropas valstīm viens cilvēks nāca pie varas pašā demokrātiskākajā ceļā – tas pats, kurš pēc tam iekaroja pusi Francijas.
"To Parīzei vajadzētu atcerēties. Grūti būtu apstrīdēt, ka viņa laikā neonacisma nebija – viņa laika bija pats parastākais nacisms," secināja diplomāte.
Tāpat Zaharova uzdeva jautājumu Francijas ĀM, kur Eiropā vēl ir neonacistu bataljoni, un precizēja, ka Krievijai zināms par atsevišķām ekspedīcijas rotām Lietuvā. Viņa painteresējās, vai Parīze ņēmusi vērā tik sensacionālu informāciju, vērtējot situāciju cilvēktiesību, likuma varas un drošības jomā Eiropas Savienības atskaišu dokumentos".
"Azov" ir viens no tā saucamajiem brīvprātīgo bataljoniem, kas saņēma finansējumu no privātiem avotiem un piedalījās militārajā operācijā Donbasā. Vēlāk Kijeva paziņoja, ka valstī nedrīkst būt nelikumīgi bruņotie formējumi, tāpēc Aizsardzības ministrija piedāvāja brīvprātīgo bataljoniem iestāties Ukrainas Bruņoto spēku rindās. Pašlaik tā ir Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienība.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret "Azov" kaujiniekiem saskaņā ar noziegumu pazīmēm, ko paredz Kriminālkodekss – "cilvēka nolaupīšana", "spīdzināšana", "aizliegtu karadarbības līdzekļu un metožu pielietošana".