Latvijā

Nedz īsti priecīgi, nedz īsti veseli: kā Latvijas iedzīvotāji aizvadīja "kovida" gadu

Lai gan kopumā pandēmijas gada radītāji šķiet iepriecinoši, Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums liecina, ka sabiedrības emocionālā labsajūta pasliktinājusies un arvien vairāk iedzīvotāju piemīt kāds kaitīgs ieradums.
Sputnik
RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. Tika publicēts sestais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" ikgadējais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indeksu sastāda Sabiedriskā viedokļa pētījumu centrs SKDS, aptaujā piedalās 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Covid-19 pandēmijas gads negatīvi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli. 89% aptaujāto atzinuši, ka viņi ir priecīgi (lielākoties tā jūtas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un cilvēki ar augstāko izglītību). Turklāt 60% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņu emocionālā labsajūta pandēmijas laikā ir pasliktinājusies – šādi jūtas 63% aptaujāto sieviešu un 57% vīriešu. 76% iedzīvotāju pēdējā laikā ir noraizējušies, visbiežāk tas skar cilvēkus vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem. Gada laikā par 7% pieaudzis atbilžu skaits par nomāktību, visbiežāk tā piemīt vecākā gadagājuma cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Par 4% gadā augusi arī aizkaitināmība, kas raksturīga cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Latvijā
"Kariņ, Levit, jūs esat nelieši!" Publicists Sandris Točs ir sašutis par prezidenta teikto
Turklāt 65% respondentu paziņoja, ka vērtē savu dzīvesveidu kā veselīgu, taču tikai 35% velta pietiekami daudz laika fiziskām aktivitātēm. Visveselīgākais dzīvesveids ir sievietēm vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību. Turklāt 72% sieviešu savu dzīvesveidu biežāk vērtē kā veselīgu, vīriešu vidū tādu ir 58%.
Pētījums liecina, ka pēdējā gada laikā par 3% samazinājies cilvēku skaits, kuri atzinuši, ka viņiem ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Regulāri trenējas 39% vīriešu un 31% sieviešu. Visaktīvāk ar sportu nodarbojas vīrieši ar pamatizglītību vecumā no 18 līdz 34 gadiem.
Pēdējā gada laikā ir pieaudzis cilvēku skaits, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums: par 1% palielinājies smēķētāju skaits. 24% aptaujāto atzīst, ka nepietiekami izguļas, par 2% samazinājies cilvēku skaits, kuri neveselīgi ēd – kopumā tādu ir 20%.
Pandēmijas gadā ir pieaudzis cilvēku skaits, kuri pārmērīgi ēd saldumus un uzturā lieto miltu produktus. Pēdējā gada laikā palielinājusies aizraušanās ar virtuālo vidi, pārēšanās, alkohola lietošana. 82% vīriešu atzina, ka viņi smēķē vai pārmērīgi lieto alkoholu. Savukārt 66% sieviešu atzīst pārmērības uzturā. Speciālisti norāda, ka attālinātais darbs veicina alkohola lietošanu darba laikā arī tiem, kuri agrāk to nebija atļāvušies.
Latvijā
Žurnāliste no Latvijas par nodokļu reformu: pietiek tikai pamperiem
Un visbeidzot, vēl viena tendence. 33% aptaujāto slimības gadījumā izvēlas ārstēties paši, vadoties pēc informācijas no interneta. Pēdējā gada laikā šādu iedzīvotāju skaits pieaudzis par 5%. Gada laikā vismaz 10% aptaujāto izmantojuši šādu informāciju pašārstēšanai, savukārt 23% to darīja vairākkārt.
Visbiežāk pašārstēšanai sliecas sievietes vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar augstāko izglītību, retāk - seniori un lauku iedzīvotāji. Turklāt 82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas aptieku farmaceitiem un 80% vismaz vienreiz vērsās pie farmaceita pēc padoma. 17% respondentu uzskata, ka Covid-19 ierobežojumu apstākļos farmaceitu loma ir pieaugusi.