Vairāki ASV vēstniecības Austrijā darbinieki sūdzējās par regulārām galvassāpēm, nelabumu, reiboni, panikas lēkmēm, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikoforova.
It kā jau nekā nopietna, vai ne? diplomātiskais dienests ir bīstams un grūts, ik pa brīdim gadās dažnedažādi banketi – formāli un nepiespiesti, ar šlipsi vai bez. Pēc tādiem pasākumiem no rīta gadās pašvaka dūša. Tomēr ilgus gadus amerikāņu diplomāti sekmīgi glābās no nepatīkamajiem simptomiem ar aspirīna un gāzēta ūdens palīdzību.
Bet tagad tā vairs neiet krastā. Diplomātu galvassāpes oficiāli nosauktas par "Havannas sindromu". Izskatās, ka paģiras... fui, nē... "Havannas sindromu" rada kaut kāds fantastisks ierocis, kaut kādi nāves stari, ko Vīnē pārdroši lieto Krievijas viltīgie specdienesti.
Interesanti, ka ierocim ir nepārprotams amerikāņiem naidīgs vektors. Miljoniem vīniešu un lielais skaits migrantu neko tamlīdzīgu nejūt. Vai glābjas ar aspirīnu. Šodien par "Havannas sindromu" raksta paši ietekmīgākie amerikāņu izdevumi. Vašingtona pavisam nopietni izmeklē reiboņus un nelabās dūšas gadījumus. Valsts departaments pieprasa zinātnieku ekspertīzi. CIP direktors Viljams Bērnss personīgi runājas ar personālu, kuri "cietuši neidentificētu incidentu rezultātā, kas nodarījuši kaitējumu veselībai".
Nē, nu, krievi pie tādām lietām jau pieraduši. Nesen amerikāņi jau mēģināja iegalvot pasaulei, ka krievi palaiž NLO viņu gaisa telpā. Tikai kāpēc to nosauca par "Havannas sindromu" un kāds tam sakars ar Vīni?
Lieta tāda, ka Valsts departamenta viltīgo gājienu scenāristi strādā pēc viena un tā paša novazātā trafareta. Tieši tādus pašus stāstus viņi laida klajā jau 2016. gadā. Toreiz darbības vietai bija izvēlēta Havanna.
Īsi pirms tam prezidents Obama manāmi mīkstināja sankcijas pret Kubu un pat apciemoja Havannu. "Mohito-diplomātijas" triumfa apogejs bija ASV vēstniecības darbības atjaunošana pēc pusgadsimtu ilga pārtraukuma. Atbraukušos diplomātus dāsni pacienāja ar kokteiļiem Hemingveja iemīļotajā bārā.
Tomēr ASV nākamais prezidents Donalds Tramps atcēla visus Obamas rīkojumus un tik tikko atsākto draudzību ar Kubu. Attiecību atdzišanu vajadzēja simbolizēt vēstniecības personāla sarukšanai.
Te pēkšņi, gluži kā pēc pasūtījuma amerikāņu diplomāti un CIP darbinieki Havannā sāka žēloties par tādiem pašiem simptomiem – galvassāpes, dzirdes traucējumi, panikas lēkmes. Vēl viņi pastāvīgi saklausīja kaut kādas dīvainas skaņas. Valsts departaments pasūtīja zinātnisku pētījumu. Varasiestādes pieļāva, ka diplomāti saskārušies ar "mikroviļņu" vai "skaņas" ieroču uzbrukumu.
Prātīgam cilvēkam ir pagrūti iedomāties, kā varētu izskatīties mikroviļņu ierocis. Iespējams, idejas autoriem rēgojās Petrovs un Boširovs sarūsējušā mašīnā pie amerikāņu diplomātu kotedžām. Piebrauc, nolaiž logus, izbāž ārā līdzi paķertās mikroviļņenes un draudīgi pavērš pret logiem.
Tikpat mežonīgas bija ziņas par "skaņu ieroci". Patiešām, bruņoto spēku rīcībā ir akustiski ietekmes līdzekļi. Tie vienkārši apdullina pūli ar skaļu skaņu. Tātad, ja viltīgie krievi sadomātu ar skaņu viļņiem ietekmēt amerikāņu diplomātu smadzenes, viņus sadzirdētu visa Havanna. Nē. Novērtējiet murgu līmeni – tas bija nedzirdams skaņu ierocis!
Par Valsts departamenta murgiem toreiz smējās par vietējā prese. Žurnāls Vanity Fair sīki aprakstīja, kā eksperti pētījuši YouTube publicētos ierakstus ar "skaņu uzbrukumiem". Pēc ilgām pārdomām viņi saklausītās skaņas aprakstīja kā "čivināšanu".
Pēc konsultācijām ar zoologiem, ornitologiem, biologiem, neirologiem un psihiatriem klajā nāca zinātniski pamatots slēdziens: dīvaino skaņu avots ir Kubas sienāži.
"Patiešām, sienāži, - ironizēja raksta autors. — Tiesa, dažiem zinātniekiem šķita, ka tās ir cikādes... Bet bioloģijas profesors Alēns Sanborns speciāli izskaidroja, ka cikāde var bojāt cilvēka dzirdi tikai tad, ja ierāpsies viņam dzirdes kanālā."
Izklausās jau smieklīgi, tomēr mediju uzbrukuma mērķis bija sasniegts – ASV vēstniecības štatu Kubā krasi samazināja, diplomātisko darbinieku statusu pazemināja. Valsti no jauna aplika ar sankcijām. Kubiešus apsūdzēja uzbrukumos amerikāņiem. Pie viena – lai nevajadzētu celties kājās divas reizes – konstatēja arī krievu pēdas. Avīze The New York Times dziļdomīgi atzīmēja, ka krievi jau sen strādā pie "mikroviļņu tehnoloģijām".
Dažbrīd rodas iespaids, ka visu šo scenāriju autori ir dziļi sirmgalvji. Patiešām, reiz tautas masas baidījās no pirmajām mikroviļņu krāsniņām, bet vai tad tagad kāds to atceras? Vai viņi vienkārši lasa aizmirstos 80. gadu bestsellerus?
"Havannas sindroma" jautājumā kubiešu un amerikāņu zinātnieki bija vienisprātis – ja arī amerikāņu diplomātiem kaut kas kaitēja, tā bija masu histērija. Apmēram tāda pati, kāda plosījās viduslaiku klosteros, kad simtiem mūķeņu vienlaikus sāka raustīties krampjos un saskatīja sātanu.
Nepagāja ne pieci gadi – "neidentificētie uzbrukumi veselībai" parādījās no jauna. Spriežot pēc amerikāņu preses, Vīnē patlaban ir ļoti bīstami dzīvot. "Baidena administrācijas pamata hipotēze pauž, ka krievu GIP speciālisti pavērš savus mikroviļņu gadžetus pret amerikāņu darbiniekiem, tādējādi nolaupot datus no klēpjdatoriem un viedtālruņiem un pie viena nodarot manāmu kaitējumu veselībai," bezkaislīgi stāsta lasītājiem cienījamais žurnāls New Yorker.
Patiešām. Iedomājieties, kādas šausmas izjūt amerikāņu diplomāts, kad gaišā dienas laikā uz miermīlīgās un ziedošās Ringštrāses viņa priekšā pēkšņi parādās "gereušņiks", izvelk un pavērš pret viņu savu "mikroviļņu gadžetu".
Nebija ne mazāko šaubu, ka par galvenajiem kaitniekiem tiks iecelti Krievijas specdienesti. Avīze The New York Times par to rakstīja jau pirms pusgada – toreiz diplomāti Vīnē vēl nebija ne paspējuši pasūdzēties par sliktu pašsajūtu un panikas lēkmēm.
Taču no Havannas scenārija redzams, ka amerikāņu informatīvā uzbrukuma galvenais mērķis ir Austrija, nevis Krievija. Krievi ar savām mikroviļņenēm nekur nepazudīs, toties Vīnei tas ir nopietns signāls par Vašingtonas neapmierinātību.
Austrijas valdība manāmi kaitina amerikāņu režīmu ar savu relatīvo neatkarību un prasmi veidot attiecības ar Krieviju. Valsts galvenā naftas un gāzes kompānija "OMV Group" strādā ar Krieviju jau kopš padomju laikiem un piedalījās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos. Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs laiku pa laikam atļaujas drosmīgus izteikumus, neskatoties uz Vašingtonas rājieniem, kur viņu pastāvīgi lamā par narcisismu, oportūnismu un pārlieku ciešajiem sakariem ar Maskavu.
Kā redzam, Vašingtonas mērķi ir skaidri – iebiedēt Vīni, nosaukt to par "spiegu perēkli" un bloķēt neatkarīgos kontaktus ar Maskavu. Tikai provokācija ir izpildīta tik stulbi, it kā autori jau laikus zinātu, ka nekas viņiem neizdosies.
Dažkārt rodas iespaids, ka amerikāņu stratēģi neapjēdz, kādu ļaunumu nodara savam imidžam. Agrāk droši vien Vašingtona varēja savaldzināt, arī intelektuāli. Šodien no visa "maigā spēka" palikuši tikai tīši idiotiski, nezin kādiem mērķiem iesviesta informācija – te par NLO, te par mikroviļņu ieročiem. Ne jau tāpēc, lai piesaistītu jaunus sabiedrotos. Tādos apstākļos pat vecos noturēt ir grūti. Kam vajadzīga plānprātā kritusi valsts?