Latvijā

Mitrofanovs: Latvijas varas iestādes izspiež vārdu "krievu" no lietošanas

Latvijas valdība arvien biežāk izmanto vārdu "minoritātes" attiecībā pret LGBT, aizmirstot par etniskajām minoritātēm
Sputnik
RĪGA, 1. jūlijā – Sputnik. Latvijas varas iestādes cenšas neizmantot vārdu "krievu" attiecībā pret iestādēm un notikumiem valsts iekšienē, paziņoja partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar RIA Novosti.
"Mūsdienu krievvalodīgajā vidē termins "minoritāte" ieguva neviennozīmīgu, pat negatīvu raksturu. Kaut arī 90. gados attiecība bija neitrāla. Tagad mūsu tautiešu apziņā vārds "minoritāte" ir saistīts ar LGBT. Šajā fonā nacionālās minoritātes it kā būtu pazuduši. Raksturīgi, ka tas notika gan Krievijā, gan Rietumos, lai gan dažādu iemeslu dēļ," teica Mitrofanovs.
Latvija nevar bezgalīgi ignorēt Eiropas Padomes uzstājīgos ieteikumus
Kas attiecas uz etniskajām minoritātēm Latvijā, tad, pēc politiķa vārdiem, atšķirībā no 90. gadiem, šobrīd tā ir mirusi tēma un Latvijas varas iestādes izmanto šo terminu ar vienīgo mērķi - neizmantot vārdu "krievu" attiecībā pret iestādēm un notikumiem valsts iekšienē. Tādējādi vārds "krievs" pakāpeniski tiek izstumts no lietošanas.
"Piemēram, lai neteiktu "krievu skola", varasiestādes šādu iestādi sauc par "skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas". Bet, lai neteiktu "valsts krievu radiostacija", varasiestādes izmanto terminu "sabiedriskā apraide mazākumtautību valodās".
Pēdējais Rīgā saglabātais izņēmums ir "Krievu drāmas teātris". Es nebrīnīšos, ja rīt tas tiks pārdēvēts par "Mazākumtautību drāmas teātri". Un tas būs precīzs nosaukums, ņemot vērā drāmu, kas izvērstas Latvijā gan vārdu dzīvē, gan reālajā nelatviešu iedzīvotāju dzīvē," sacīja Mitrofanovs.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valodas statuss valstī piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai ir svešvalodas statuss.
Politika
Mitrofanovs: krievu jautājuma risinājums Latvijā ir, tikai valdība iebilst
Nesen prezidents Egils Levits vērsās pie parlamenta ar runu, kurā atkal paziņoja par to, ka krievu valoda rada "draudus" Latvijai, un atzīmēja, ka krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā, ja vien darba pienākumi nav saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm.