"Amerikāņi aiziet, pasaule drīz nodrebēs": kas sācies Afganistānā

Atgādināsim, ka ASV un to sabiedrotie sāka izvest bruņotos spēkus no Afganistānas 1. maijā. Ārvalstu kontingentam jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – līdz Manhetenā notikušo teroraktu 20. gadadienai. ASV prezidents Džo Baidens uzsvēra: process netiks sasteigts, un "Taliban"* gaida stingra atbilde, ja kaujinieki mēģinās radīt spriedzi valstī. Tomēr ekstrēmistus draudi nenobiedēja – jau dažas nedēļas vēlāk viņi aktīvi uzbrūk valdības spēku pozīcijām un sākuši karadarbību valsts lielākajā daļā. Talibi ieņēmuši plašas teritorijas lauku rajonos, uzbrūk lielajām pilsētām un rajonu centriem. 11. jūnijā viņi uzbruka apdzīvotajām vietām Goras provincē. Uzbrukumā bandīti nogalināja 20 drošības spēku darbiniekus. Mediji ziņo, ka pēc kaujas apvidus pārgājis ekstrēmistu ziņā.

Jūnija vidū talibi bez cīņām ieņēma afgāņu armijas bāzi Saripulas provincē. Sagrāba 20 apvidus mašīnas "Humwee", 50 armijas kravas mašīnas, 30 pikapus, apmēram 300 šautenes M-16, vairākas tonnas munīcijas. Mediji ziņoja, ka karavīrus savlaicīgi brīdināja par uzbrukumu un viņi apspriedušies un atstājuši pozīcijas.

Tos, kuri pretojas, talibi bez žēlastības nogalina un nodara būtisku kaitējumu armijai. 16. jūnijā Gazni provincē ar granātmetēju apšaudīts afgāņu armijas helikopteris UH-60 Black Hawk. Lidaparātam izdevās sasniegt aerodromu, taču domājams, bojājumi ir pārāk lieli. Kopš gada sākuma Afganistānas GKS zaudējuši vismaz 7 helikopterus, arī divus UH-60, ko viņiem nodeva amerikāņi.

Regulāri uzbrūk arī valdības spēki, tomēr runa pārsvarā ir par atsevišķām akcijām, nevis iniciatīvas pārtveršanu. 15. jūnijā valsts Aizsardzības un drošības spēki ziņoja, ka likvidēti vairāk nekā 160 talibi, apmēram simts - guvuši ievainojumus. Pretteroristiskā operācija notikusi Kunduzas, Gazni, Geratas, Gilmendas, Goras, Nangarharas, Vardakas un Badahšanas provincēs. Tomēr tādi reidi ir vien piliens jūrā. Nākas atzīt: bez ārvalstu kontingenta atbalsta Kabula neko daudz nevar likt pretī kaujinieku ordām. Pateicoties skaitliskajam pārākumam un informācijai par apvidu viņi atkal un atkal uzbrūk pēkšņi.

Pēc padomju spēku aiziešanas valsts ātri vien pārvērtās par lielāko heroīna ražotāju pasaulē. ASV kontingenta izvešana draud ar citādu problēmu – terorisms draud strauji izplatīties kaimiņvalstīs. Jā, ekstrēmistu aprindās talibus uzskata par visai mēreniem. Tomēr viņu ziņā nonākušajās teritorijās talibi sarīkojuši īstu šariāta elli. Ikdienas dzīvē aizliegta televīzija, mūzika un mūzikas instrumenti, tēlotājmāksla, alkohols, datori, šahs, balti apavi un daudz kas cits. Afganistānā konsekventi iznīcina neislāma pieminekļus.

Situācija ļoti atgādina notikumus Sīrijā 2010. gadu sākumā – ISIS* kaujinieki dažu gadu laikā ieņēma lielāko daļu valsts teritorijas un "laida metastāzes" kaimiņvalstīs. Tāpat kā "Islāma valsts" bandīti, arī talibi aktīvi izplata propagandu un pierunā pretinieka karavīrus pāriet viņu pusē. Nereti pie viņiem pārbēg veselām vienībām. Afganistānas valdība apgalvo, ka atkaros no "Taliban"* zaudētos rajonus un nepieļaus kontroles zudumu galvenajās pozīcijās. Tomēr nopietnus panākumus armija nav guvusi.

Situāciju padara sarežģītāku fakts, ka Afganistānā patvēries liels skaits ISIS* kaujinieku pēc sakāves Tuvajos Austrumos. Viņi neatzīst laicīgās varas noteiktās robežas. Pēc ASV un NATO aiziešanas emisāru bari plūdīs uz kaimiņvalstīm, strauji augs narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis. Protams, tas satrauc Krieviju. Aprīļa beigās KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas aizsardzības ministru Šerali Mirzo, paziņoja: Maskava un Dušanbe kopīgi plāno atvairīt iespējamos draudus no Afganistānas puses, un atzina: situācija valstī pasliktinās.

ASV saprot, ar ko draud kontingenta aiziešana no Afganistānas, un ļoti labi apzinās – ekstrēmisti sagrābs varu, agri vai vēlu. Pentagona vadītājs Loids Ostins Pārstāvju palātas Asignējumu komitejas sēdē paziņoja: starptautiskajām teroristiskajām organizācijām šajā valstī būs vajadzīgi apmēram divi gadi spēku atjaunošanai. Atgādināsim: jūnija sākumā ASV BS Centrālais štābs ziņoja, ka vairāk nekā puse kontingenta Afganistānu pametusi.

Terorisma draudu pieaugumu reģionā 16. jūnijā Ženēvā apsprieda Krievijas un ASV prezidenti. Preses konferencē pēc pārrunām Džo Baidens atklāja, ka Vladimirs Putins ir gatavs atbalstīt drošības atjaunošanu Afganistānā. Sarunas nianses nav zināmas, tomēr ASV jau iepriekš vēstīja par nodomiem deleģēt Afganistānas problēmu citām valstīm. Džo Baidens jau pavasarī aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas vadību aktīvāk palīdzēt Kabulai.

Saskaņā ar izdevuma The New York Times dariem, jūnija sākumā Pentagons izskatīja iespējas sākt aviācijas uzlidojumus teroristiem, ja galvaspilsēta vai citas lielās pilsētas būs apdraudētas. Tomēr vēlāk jūras kājnieku ģenerālis Kenets Makenzijs intervijā amerikāņu medijiem vēstīja: aviāciju izmantos tikai gadījumā, ja "tiks atklāti plāni par teroruzbrukumiem pret amerikāņu dzimteni vai tās tuvākajiem sabiedrotajiem".

Rodas vienkāršs secinājums: amerikāņi vairs nevēlas tēlot miernešus reģionā un mazgā rokas nevainībā, demonstratīvi atsakoties uzņemties atbildību par sekām.