Baltijas reģionu visvairāk apdraud Pentagona perspektīvie mērķi un "kara spēles", kurās vietējo iedzīvotāju drošība nebūt nav starp prioritārajiem mērķiem, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
ASV Gaisa kara spēku dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā amerikāņu stratēģiskais bumbvedējs B-52H Stratofortress reisā virs Baltijas nesa "gudrās" aviobumbas Mk 82. Lidaparāts var uzņemt vairāk nekā 50 tādas bumbas. Epizode Baltijā raisa asociācijas ar operāciju "Eldorado kanjons" Lībijā (1986. gada aprīlis), kuras ietvaros Pentagons pirmo reizi masveidā pielietoja tādas aviobumbas. Toreiz amerikāņi ar izdomātu ieganstu apšaudīja Lībijas galvaspilsētas Tripoles centru, arī Lībijas Džamahīrija līdera Muammara Kadāfi rezidenci un aviobāzi Bengazi. Operācijā piedalījās 45 ASV GKS lidmašīnas no aviācijas bāzes kuģiem un aviobāzēm Lielbritānijā.
19. maijā ASV stratēģiskais bumbvedējs B-52H pacēlās gaisā no Moronas aviobāzes Spānijā, izpildīja "uzlidojumu" armijas poligonam Latvijā, kur ekipāža izspēlēja "sadarbību ar aviācijas tēmētājiem no Latvijas". Tajā pašā dienā Krievijas iznīcinātājs Su-27 pavadīja B-52H Stratofortress debesīs virs Baltijas, tālāk nost no Krievijas robežām. It kā viss bija kārtībā, tomēr mieles ir palikušas.
Mežu cērt – skaidas lido
ASV GKS vadība neprecizēja B-52H Stratofortress mācību scenāriju Baltijas reģionā, taču paziņoja, ka misija demonstrē Pentagona iespējas nosūtīt bumbvedēju spēkus "uzdevumu izpildei" jebkurā pasaules vietā, jebkurā laikā". Vēlāk ASV GKS štāba priekšnieks Čārlzs K. Brauns, jaunākais, precizēja: "Lidotājiem vienmēr jābūt gataviem riskam. Ja Baltijas valstis nav gatavas reāliem kara riskiem, viņu pozīcija neko vairs neietekmē – svērtenis ir palaists. Krievijas iznīcinātāji gan 2019., gan 2020. gadā regulāri pārtver stratēģiskos B-52H. Neskatoties uz ASV deklarācijām par gatavību novērst incidentus debesīs un jūrā, naidīgā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām pastāvīgi pieaug.
Pentagona globālie projekti, kuros iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52H Stratofortress, vienlaikus Eiropas kontinentā, Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģiona absolūti neņem vērā mazo sabiedroto un partneru drošību.
Protams, Savienoto Valstu ceļā pretī lieliem mērķiem "saistītie zaudējumi" ir neizbēgami, taču sekundāri. Pat tad, kad STRATCOM ziņo par augošu savietojamību ar sabiedrotajiem Baltijā, tas nozīmē tikai vienu – Latvijas, (Lietuvas, Igaunijas) aviācijas tēmētāji ir gatavi "izsaukt uguni uz sevi" pirms "stratēģu" trieciena reālos kaujas apstākļos (B-52H trieciena zona ir pārāk liela).
"Gudrā" bumba
Līdz ar mikroprocesoru parādīšanos ASV Gaisa kara spēkiem parādījās iespēja uzlabot brīvi krītošo bumbu precizitāti, un divas tēmēšanas sistēmas – lāzera un Global Positioning System (GPS). Proti, brīvi krītošu bumbu aprīkoja ar pusaktīvām paštēmēšanas galviņām, vadības datora bloku, vadības stūrēm. Aviobumbas iemācījās izsekot mērķa gaismas izstarojumu (iespējams ārējs izgaismojums ar lāzeru).
Kompānijas "Loсkheed Martin" lāzera bumbu "Paveway" saime (ieskaitot iepriekš minēto GBU-12 Мk 82) ir veiksmīgs piemērs, kā pārvērst brīvi krītošas aviācijas bumbas par "gudriem" precīzajiem lādiņiem.
250 kilogramus smago Mk 82 militāras pielietošanas pieredze operācijās Irākā un Balkānos 90. gados apstiprināja precīzo lādiņu efektivitāti. Pie tam kļuva skaidrs, ka lāzera tēmēšana ir apgrūtināta nokrišņu, miglas vai dūmu apstākļos. Tas mudināja amerikāņus pāriet pie pusaktīvā lāzera un inerciālās/GPS tēmēšanas kombinētās sistēmas. Pilnveidotais datora bloks ECCG iemācījās uzspridzināt aviobumbu noteiktajā augstumā. Moduļu komplekss ļauj pastāvīgi pilnveidot konstrukciju. Kompānijas "Boeing" mūsdienīgais spārnu komplekss ļauj paplašināt bumbas darbības rādiusu (no nomešanas vietas) no 24 līdz 72 kilometriem.
250 kilogramus smago Mk 82 militāras pielietošanas pieredze operācijās Irākā un Balkānos 90. gados apstiprināja precīzo lādiņu efektivitāti. Pie tam kļuva skaidrs, ka lāzera tēmēšana ir apgrūtināta nokrišņu, miglas vai dūmu apstākļos. Tas mudināja amerikāņus pāriet pie pusaktīvā lāzera un inerciālās/GPS tēmēšanas kombinētās sistēmas. Pilnveidotais datora bloks ECCG iemācījās uzspridzināt aviobumbu noteiktajā augstumā. Moduļu komplekss ļauj pastāvīgi pilnveidot konstrukciju. Kompānijas "Boeing" mūsdienīgais spārnu komplekss ļauj paplašināt bumbas darbības rādiusu (no nomešanas vietas) no 24 līdz 72 kilometriem.
Krievijas rīcībā ir labāki analogi, piemēram, 540 kg smagā un 3,1 metru garā planējošā aviobumba "Drel". Pēc planēšanas beigām, tuvojoties mērķim, no "Drel", kas ārēji atgādina parastu aviobumbu, tiek izlaisti 15 paštēmējoši kaujas elementi. Novirze no mērķa – ne vairāk kā 3 metri. Turklāt "restrobumbu" modernizācijas jomā Krievijas speciālisti izmantoja racionālāku metodi precizitātes palielināšanai: sarežģīta tēmēšanas sistēma tiek uzstādīta lidmašīnā un automātiski nomet lādiņus vajadzīgajā punktā, ņemot vērā mērķa koordinātas, lidojuma ātrumu un augstumu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēja virzienu un spēku. Tāda pieeja ir daudz lētāka nekā paštēmējošās galviņas un datori katrai 250 kg aviobumbai, taču nav sliktāka.
B-52H Stratofortress provokatīvo lidojumu fonā ASV armijas un NATO operatīvi stratēģiskās mācības "Defender Europe" ir mazākais ļaunums – loģistikas izspēlēšana (karaspēka pārvietošana lielā attālumā ir alianses vājais posms). Tās mazākā mērā modelē sarežģītu operatīvo mozaīku (aptuveni 30 tūkstoši karavīru trīsdesmit poligonos – tā ir tikai bataljona taktisko mācību sērija). Taču kopaina – ASV militārās aktivitātes plānveidīgā paplašināšanās
Baltijas reģionā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju divdomīgās mācības 400 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 700 kilometru attālumā no Maskavas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aktīva dalība tamlīdzīgos pasākumos raisa Krievijas atbildes reakciju.