Migrācijas krīze Seutā un Meliljā pārsvarā ir Spānijas un Marokas attiecību mākslīgas pasliktināšanās rezultāts, stāsta analītiķis Vladimirs Korņilovs portālā RIA Novosti.
Liels skaits analītiķu uzskata, ka Rabata nolēmusi atriebties Madridei par palīdzību, ko tā nesen sniedza POLISARIO frontei (tā ilgus gadus cīnās par Rietumsahāras neatkarību no Marokas). Faktiski Marokas robežsargi pievēra acis uz migrantu pūļiem. Žurnāls The Economist uzskata, ka Marokas karalis Muhameds VI "padarījis migrāciju par ieroci".
Patiesībā bēgļu pieplūdums no Āfikas sācies ne tikai Spānijas teritorijās. Atkal stiepjas trauslu kuģīšu rindas, kas pārvadā afrikāņus (pārsvarā – lībiešus) no Tunisas uz Lampedūzas salu Itālijā. Aizvadītajā nedēļāļ tikai 12 stundas ilgu labu laikapstākļu laikā turp nogādāti 1200 cilvēki. Pat neskatoties uz labajiem laika apstākļiem fiksēti nelaimes gadījumi: teju nenoslīka 73 bēgļi no Bangladešas. Itālijas Iekšlietu ministrija vēsta, ka maija pirmo triju nedēļu laikā šīs valsts krastus sasnieguši 4290 migrantu. Pērn maijā reģistrēti tikai 1654 migranti.
Pastiprinās nelegālo bēgļu plūsma starp ES un Lielbritāniju. No janvāra pāri Lamanšam pārkļuvuši vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Pērn šajā periodā fiksēti 1400 bēgļi. Burtiski pavisam nesen Beļģijas krasta apsardze izglāba grimstošu kuģi, kurā pāri šaurumam pūlējās nokļūt 49 migranti, pārsvarā – vjetnamieši. Pie tam kļūst zināms tikai par izglābtajiem.
Ņemot vērā statistiku, var droši teikt, ka tuvākajā laikā Eiropas dienas kārtībā atgriezīsies migrācijas krīze. Pagaidām dati nav tik katastrofāli, kā 2015. gadā, kad Eiropa burtiski slīka bēgļu straumēs. Pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu ir saprotams – daudzi Āzijas un Āfrikas iedzīvotāji atteicās no nodoma doties uz pandēmijas mocīto eiropu. Tāpēc nelegāļu plūsma apsīka, un radās iespēja uz laiku atdzesēt kaislības ap šo tēmu.
Sabiedrības uzmanība no migrācijas problēmām pievērsās kovida apkarošanai, tāpēc manāmi kritās vairāku partiju reitingi, kas atbalstīja stingrus pasākumus imigrantu pieplūduma ierobežošanai (rietumu medijos šīs politiskās organizācijas parasti dēvē par ultralabējām, neskatoties uz liberālo ekonomisko programmu). Skaidrs, ka tagad, līdz ar migrācijas problēmu strauju iznākšanu priekšplānā daudzi izdevumi ceļ trauksmi sakarā ar minēto politisko spēku popularitātes neizbēgamo pieaugumu. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas atkal nonākušas jaunās krīzes avangardā – Itālijā un Spānijā. Gandrīz visi analītiķi ir vienisprātis: krīze Seutā būtiski nostiprinās antiislāmiskās partijas Vox ("Balss") pozīcijas. Tā jau agrāk aktīvi vairoja anklāva iedzīvotāju bailes no nabadzīgo afrikāņu pieplūduma. Rezultātā tā ieņēma pirmo vietu parlamenta vēlēšanās 2019. gadā, saņemot vairāk nekā 35% balsu – pilsētā, kur 49% iedzīvotāju ir musulmaņi. Būtu dīvaini, ja tagad "Vox" nebūtu likusi lietā krīzi savas popularitātes audzēšanai Seutā. Piemēram, vietējā partijas šūniņa reklamējas protestos pret to, ka afrikāņu migranti anklāvā saņem koronavīrusa vakcīnas, bet Spānijas pilsoņi mēnešiem ilgi gaida savu kārtu.
Lielu satraukumu "ģenerālās līnijas" aprindās rada elektorālā situācija Itālikā. Pēc 2015. gada krīzes nemainīgs aptauju līderis valstī ir partija "Līga" ar Mateo Salvini priekšgalā. Kā apņēmīgs cīnītājs pret nelikumīgo migrāciju iekšlietu ministra postenī, politiķis audzēja savas partijas popularitāti līdz rekordaugstiem rādītājiem. 2019. gada vasarā "Līgas" rādītāji tuvojās 40%, kas deva cerības pat uz savas valdības formēšanu. Ar tādu aprēķinu Salvini izprovocēja valdības krīzi ar mērķi organizēt ārkārtas vēlēšanas, tomēr oponenti viņu apspēlēja – viņi deva priekšroku neiedomājamām koalīcijas kombinācijām, lai tikai nedotu "Līgai" iespēju kļūt par parlamenta galveno spēku. Tagad "Līgas" reitingi pakāpeniski krītas.
It kā jau liberāļi varētu mierīgi uzelpot. Taču lieta tāda, ka "Līgas" reitingi, kas vēl ieņem pirmo vietu aptaujās, virzās pretī ātri augošiem rādītājiem, ko demonstrē vēl labējāks un migrantiem vēl naidīgāk noskaņots spēks – "Itālijas brāļi".
Vēlētāji, kuri tagad novēršas no Salvini, draudzīgi pāriet šīs partijas pusē. Dažas aptaujas rāda, ka tā jau izvirzījusies otrajā vietā pēc "Līgas". Tikai pirms trim gadiem partijas reitings svārstījās 3-4% rajonā, bet tagad pārliecinoši tuvojas 20%. Ja vēlēšanas notiktu rīt, abas partijas ar Silvio Berluskoni vadītās "Uz priekšu, Itālija" atbalstu varētu izveidot vairākumu valdībā.
Jau mērenie "Līgas" eiroskeptiķi sagādāja galvassāpes Eiropas liberālajai "ģenerālajai līnijai", bet labējie "Brāļi" var radīt katastrofu. Viņi neslēpj, ka ir 1946. gadā Benito Musoulīni piekritēju radītās ultralabējās Itālijas sociālās kustības ideoloģiskie mantinieki. Uz mantojumu norāda partijas logotips, kas ietver arī ISK bijušo simbolu.
"Brāļu" popularitātes izaugsmi sekmē partijas vadītājas Džordžijas Meloni harizma – viņas reitings pērn apsteidza pašreizējo premjeru. Nav šaubu, ka, saasinoties migrācijas krīzei, "Līga" un "Brāļi" saņems vēl nopietnāku atbalstu.
No vienas puses, liberāļiem it kā par agru satraukties: parlamenta vēlēšanas Itālijā ieplānotas tikai 2023. gada pavasarī. Tomēr satraukums aug, vairojoties baumām par to, ka Dragi plāno balotēties prezidenta postenim, kad to pametīs Serdžio Matarella. Tas var novest pie parlamenta ārkārtas vēlēšanām jau nākamā gada sākumā. Ja tāds scenārijs īstenosies, Eiropas liberāļu ļaunākie sapņi var piepildīties.
Tātad varam nopietni gaidīt, ka šī vasara nesīs smagus pārbaudījumus ES migrācijas politikai. Gada pirmo mēnešu tendence demonstrē: kovida draudi vairs nevalda bēgļus, 2015. gada šausmas var atkārtoties. Tad ultralabējo, eiroskeptiķu, migrantiem, musulmaņiem naidīgo spēku popularitāte atkal strauji augs.
Neizskatās, ka Brisele būtu gatava tādam izaicinājumam.