RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Latvijā lauksaimniecības zemes vērtība ir viena no zemākajām Eiropā, liecina uzņēmuma Latio veiktais pētījums, ziņo Press.lv.
Lauksaimniecības zemju cenas iedalāmas divās kategorijās – aramzeme un ilggadīgie zālāji, un kopumā ilggadīgie zālāji ir vērtīgāki. Eiropā dārgākā aramzeme ir Holandē un tā maksā 69 600 eiro par hektāru. Itālijā aramzemes cena sasniedz 34 200 eiro par hektāru, Īrijā - 28 100 eiro, Lielbritānijā - 23 400 eiro, Slovēnijā - 18 800 eiro, Dānijā - 8900 eiro.
Zemākā aramzemes cena Eiropā ir Horvātijā - 3400 eiro par hektāru.
Baltijā cenas ir apmēram vienādas: Lietuvā - 4000 eiro par hektāru, Latvijā - 3900 eiro, Igaunijā - 3500 eiro.
Nīderlandē dārgāki ir arī ilggadīgie zālāji - 56 600 eiro par hektāru. Tai seko Slovēnija - 18 000 eiro par hektāru, Lielbritānija - 17 900 eiro, Īrija - 15 600 eiro, Itālija - 15 300 eiro, un Dānija - 8900 eiro par hektāru. Zemākā ilggadīgo zālāju cena ir Bulgārijā - 1500 eiro par hektāru.
Latvija ar cenu 2200 eiro par hektāru ieņem pēdējo vietu Baltijas valstu vidū, Lietuvā cena ir nedaudz lielāka - 2500 eiro par hektāru, bet Igaunijā - 2 900 eiro par hektāru.
No 2011. līdz 2019. gadam lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieauga 2,9 reizes, un patlaban lielākā tirgus cena par hektāru ir Zemgalē, kur tā svārstās no 7200 līdz 8000 eiro.
Lielākie lauksaimniecības zemes pircēji Latvijā ir lielie Skandināvijas fondi, kā arī citi Eiropas Savienības valstu pensiju fondi, turklāt tiem ir dažādi ierobežojumi pērkamo platību apjomu ziņā.
Lauksaimniecības zemes cenas ir atkarīgas no klimata, augsnes auglības, valsts atbalsta politikas, iedzīvotāju blīvuma un attāluma no tirgiem, lauksaimniecības sektora attīstības līmeņa un tendencēm, kā arī valstu lauksaimniecības zemes tirdzniecības ierobežošanas politikas, norāda Latio.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijā bija 1,969 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2019. gadā (1,959 miljoni hektāru). Iepriekšējā gadā reģistrētās aramzemes platība sastādīja 1,334 miljoni hektāru, kas ir par 1,1% vairāk, nekā 2019. gadā (1,319 miljoni hektāru).